Deja ir cilvēka prieka, seksuālo vēlmju, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību. Jau kopš senseniem laikiem latvieši var lepoties ar savām senajām tradīcijām. To skaitā ir arī dejošana. Lai dejas pārmantotu no paaudzes paaudzē un tās neizzustu, nepietiek tikai ar to dejošanu un mācīšanu saviem bērniem, mazbērniem u.t.t. Tieši tāpēc jau gadsimtiem ilgi notiek deju pierakstīšana un sistematizēšana. Apmēram no 15. gs. Tiek izzināta dejas pierakstīšanas metode, kas sarežģītāka kļūst ap 19. gs. Arī mēs varam lepoties ar cilvēkiem, kas ir ieguldījuši lielu darbu latviešu dejas vākšanā, pētīšanā, analizēšanā un sistematizēšanā. Pateicoties viņiem mēs vēl šodien varam izdejot visas tās dejas, kas radušās sen atpakaļ un saglabāt to deju oriģinalitāti, neatkārtojamību un savdabību. Latviešu tautas dejas apzināšana sākas jau 19.gs. otrajā pusē.
Latvija ir ļoti bagāta ar cilvēkiem, kas ir aizrāvušies un nodarbojušies ar latviešu mantojuma vākšanu. Mūsdienās vieni no gaidītākajiem un skaistākajiem latviešu svētkiem ir dziesmu un deju svētki. Dziesmu svētkos koncentrētā veidā notiek tas pats, kas jau mazāk manāmi visu laiku notiek kultūras dzīvē vispār. Tur var dzirdēt skaistas dziesmas un aplūkot skaistas dejas, kuras ir mantotas no mūsu senčiem. Tieši pateicoties latviešu dejas sistematizētājiem, mēs tās varam aplūkot tieši tādas, kādas tās dejoja jau sen.…