Latviešu folklora sastāv no daudzām nozarēm, kuras ietver gan labi zināmās dainas un pasakas, gan ne pārāk izplatītos buramvārdus. Buramvārdiem ir skaitliski maza publicistiskā daļa, no kuras smelties informāciju, līdz ar to darba autore vēlējās lokalizēt un analizēt latviešu tautas buramvārdus, izzināt, kā tie ir lietoti, kādās situācijās un kas ir svarīgi, lai tie darbotos. Tiks arī pētīts, kā tie ir mainījušies laika gaitā, ienākot sadzīvē kristīgajai ticībai.
Lielākie buramo vārdu krājumu autori ir F. Brīvzemnieks, J, Alksnis, K Straubergs. Protams, ar buramvārdiem saistīti arī tie, kas ar to sastopas savā ikdienā. Mūsdienās tie nav tik bieži sastopami, kā tas bija pirms gadsimta.
Pašus buramvārdus definē kā formulas ar pārdabisku spēku un ietekmi, ko parasti vārdojot (klusām skaitot) vai arī rakstītā veidā lieto dažādām vajadzībām(7;6).Tāpat buramvārdiem ir dažāda tematika, kas cita no citas atšķiras ar daudzām niansēm.
Darba mērķis:
apzināt latviešu buramo vārdu tematiku un noskaidrot vai sabiedrība tic buramvārdu spēkam;
Darba uzdevumi:
iepazīt buramo vārdu tematiku;
izlasīt buramo vārdu krājumus;
noskaidrot sabiedrības attieksmi pret buramvārdiem;
noskaidrot buramvārdu rašanās cēloņus;
Darba metodes – literatūras analīze, salīdzināšana, anketēšana.
Darba autore izvirzīja šādu hipotēzi: Buramvārdu lietošana ir iespējama daudzās dzīves situācijās, un to lietošanas iespējas ir plašas.…