Grieķu vārda “enerģija” nozīme ir spēks un darbība. Cilvēks bez šī spēka vairs nevar iztikt. Enerģētika ir nacionālās ekonomikas sektors, kas ietver enerģijas resursu izpēti, ieguvi, enerģijas ražošanu, elektropārvaldīšanu un enerģijas realizāciju. Elektroenerģētika – tā ir ne tikai termostacijas un elektrostacijas, elektrolīnijas un apakšstacijas, bet arī cilvēki un viņu ekonomiskās intereses.
Latvijā pirmie elektrības uzņēmumi radās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā – vispirms Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un dažās vietās Ziemeļvidzemē. 1939.gada 15.oktobrī tika iedarbināta jaunā Ķeguma hidroelektrostacija. Tā strādāja kopējā tīklā ar Rīgas pilsētas elektrostaciju un vairākām vietējas nozīmes elektrostacijām, tādējādi izveidojot elektrosistēmu valstī. 1939.gada 22.decembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma Likumu par Valsts elektrības uņēmuma “Ķegums” dibināšanu. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas sākumu.
1876.gadā Limbažos darbu sāk Paula Tīla Filca fabrika, kurā elektrību izmanto apgaismošanai.
1879.gada 7.jūnijā Rīgā, Švarca koncertzālē apgaismošanai aizdegtas Jabločkova sveces. Jau 10.jūnijā kāds ziņkārīgais pieskāries 600 V akumulatoru baterijas poliem un gājis bojā (pēc profesijas – žurnālists).
Jau pirms 1883.gada Riharda Poles mašīnbūves fabrikas telpas apgaismoja ar elektrību, bet 1883.gada rudenī no fabrikas, kas atradās 1.Ganību dambī 17/19 (tieši pretī LATVENERO pārvaldes ēkai), līdz Trampovska būvlaukumam Skolas ielā uzbūvēja elektropārvaldes līniju. Tas bija pirmais komunālo patērētāju elektrotīkla fragments Latvijas teritorijā.
1887.gadā Rīgas fabrikanti ziedo 10000 rubļus elektrotehniskās laboratorijas ierīkošanai, lai turpmāk tiktu sagatavoti speciālisti elektrotehnikas nozarē. Pēc gada Krievijas – Baltijas elektrotehniskā fabrika (Detmans) izgatavo un uzstāda laboratorijas iekārtu Rīgas Politehnikumā (Latvijas Universitātes pagrabstāvā). …
