Lai rakstītu par Lattelekom vēsturi, ir jāsāk ar telekomunikāciju sakaru seno vēsturi, jo uzņēmums ir izveidojies un attīstījies no pirmajiem sakaru līdzekļiem. Daži terminoloģijas speciālisti terminu “telekomunikācijas” tā arī formulē – informācijas pārraide vienā virzienā vai abpusēji, pielietojot visa veida informācijas pārveidotājus (ne tikai elektroniskos). Ja raugās no šādas pieejas, tad rakstot būtu jāsāk ar pasta sakaru vēsturi.
Pasta sakaru izveidošanās pirmsākumi meklējami senajā Romā. Ap 1218. gadu Persijas valstī bijis labi organizēts baložu pasts. Arī Pirmā pasaules kara laikā izmantoja pasta baložus. Par regulāru pasta sakaru sākumu Latvijas teritorijā uzskatāms 1632. gada 29. septembris, kad starp Rīgu un Mēmeli (Klaipēdu) izveidoja pasta apmaiņu.
Pēc pasta nākamais posms ir elektriskais telegrāfs. Pirmie mēģinājumi signālu raidīšanai izmantot elektrību ir bijuši jau 1753. gadā. 1850. gadā B. Jakobī izgudroja burtrakstu aparātu. Šo izgudrojumu sāka ražot Verners Sīmens. Viņš nodibināja savas firmas Pēterburgā un Londonā. Vēlāk šo izgudrojumu izmantoja visā pasaulē. 1841. gadā B. Jakobī izbūvēja Krievijā pirmo elektriskā telegrāfa līniju.
Pirmo telegrāfa līniju Latvijā izbūvēja 1852. gadā. Visus darbus veica Vernera Sīmena firma. Līnija stiepās no Rīgas uz Bolderāju. Tika pieslēgti “Siemens un Halke” ražotie parāti. Šie aparāti minūtē varēja pārraidīt 60 burtus. Ar šo gadu sāka attīstīties telegrāfs starp Latviju un Krieviju. Krievijas telegrāfa aģentūra 1866. gadā Rīgā atvēra savu nodaļu. 1868. gadā Rīgas tirgotāji izveido patstavīgu telegrāfa aģentūru. Līdz 1914. gadam telegrāfs attīstījās ciešā saistībā ar Krievijas telegrāfu.
1940. gada 11.septembrī tika nodibināta Latvijas Sakaru pārvalde. Līdz 1945. gada beigām Rīgas telegrāfs bija nodibinājis sakarus ar visu 19 Latvijas apriņķu centriem. Kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ 1945. gadā tika iekārtotas telegrāfistu apmācībām nepieciešamās klases. 1946. gadā telegrāfa darbinieku apmācīšanai Lazaretes ielā izveidoja 13. fabrikas un rūpnīcas skolu.…