Eiropas Savienība ir Eiropas valstu politiska un ekonomiska alianse.
Sākotnējām sešām loceklēm - Francijai, Beļģijai, Itālijai, Luksemburgai, Nīderlandei un Rietumvācijai - 1973. gadā pievienojās Lielbritānija, Dānija un Īrija, 1983. gadā - Grieķija, 1986. gadā - Spānija un Portugāle, 1995. gadā - Austrija, Somija un Zviedrija.
ES dalībvalstis šobrīd ir 15: Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Grieķija, Spānija, Portugāle, Austrija, Somija un Zviedrija.
Kopš 1999. gada 1. janvāra pasaulē nākusi jauna valūta. Tā ir Eiropas Savienības kopējā valūta – eiro. Pagaidām gan tā figurē tikai neskaidras naudas norēķinos, taču ar 2002. gada 1. janvāri to ir plānots ieviest apgrozībā arī skaidras naudas norēķinos visā Eiropā. Šis nav pirmais mēģinājums apvienot Eiropas valūtas, bet, pagaidām vērienīgākais un arī veiksmīgākais. Eiro aizstās 11 Eiropas monetārās savienības (EMS) dalībvalstu nacionālās valūtas un nacionālā monetārā politika tiek uzticēta Eiropas Centrālajai Bankai (ECB).
Kā Latviju ietekmēs eiro ieviešana, kādi būs izdevīgie momenti, kas nāk tai līdzi, kādi šķēršļi, un kādi negatīvie momenti. Kādas ir Latvijas iespējas pāriet uz šo jauno valūtu tās ceļā uz Eiropas Savienību, kas tiek arī minēts Latvijas Bankas stratēģijā kā viens no galvenajiem punktiem iekļaujoties ES?
Tā kā Latvija neietilpst to valstu skaitā, kuras 1999. gada 1. janvārī uzsāka kopīgo darbību Eiropas Monetārās Savienības ietvaros, tad eiro zonas izveide Latviju tieši iespaidos caur tiem ekonomiskajiem procesiem, kuri pasaules finansu tirgos pavadīs jaunās vienotās valūtas zonas izveidošanu. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, kas notiks pēc jaunās valūtas parādīšanās un kādi ir galvenie faktori, kuri to noteiks, tāpēc eiro jāaplūko kā jaunas un svarīgas starptautiskas valūtas attīstību.…
