Vieni no skaistākajām svētkiem un svarīgākajiem notikumiem cilvēka dzīvē ir kāzas, kas mūsdienās apvieno gan senās senču tradīcijas, gan citu valstu izmantotos rituālus un mūsdienu jaunievedumus. Šie svētki svarīgi ar to, ka cilvēks pats tajos ņem dalību un viņam šis notikums paliek atmiņā, kamēr pārējos divus svarīgos notikumos – kristībās un bērēs, kas ar cilvēku saistīti, viņš nepiedalās kā apzinīga būtne.1
Kāzas ir cilvēka dzīves kulminācija, kad viņš ir sasniedzis briedumu. Ar kāzām saistītie rituāli un paražas laika gaitā nepārtraukti mainās. Vēl pirms gadiem 30 – 40 kāzās izmantoja galvenokārt senās tradīcijas, bet tagad pirmskāzu, kāzu un pēckāzu norisi ietekmējušas ārzemju filmas, mūzika u.c. (pirmskāzu ballītes, līgavas pušķa mešana u.c.). Arī katrā novadā ir savas paražas un tikumi, līdz mūsu dienām visnoturīgākās tradīcijas ir saglabājušās vairs tikai Latgalē un Kurzemē katoliskajā suitu novadā. Taču arī katoliskajos novados tradīcijas nav saglabājušās tīrā veidā. Katoliskajos novados un it īpaši Latgalē var runāt par baznīcas un tautas tradīciju līdzpastāvēšanu. Kaut arī suitiem kāzu ieražas ir daudz viengabalainākas nekā latgaļiem, tomēr arī Latgalē ir diezgan spēcīgas senās paražas.
Kāzu tradīcijām visā tagadējā Latvijas teritorijā nevar noteikt precīzu datējumu, t.i., noteikt precīzu laiku, kad tradīcijas iesakņojušās vienā vai otrā Latvijas novadā. Taču daudzas paražas datētas ar pirmskristietības laiku – tātad ar 13. gs. Latviešu tautas aktuālā garīgā prasība ilgu laiku ir bijusi saglabāt stabilu dzīvesvietu gadsimtos ierastajā dzīves telpā – viensētas vidē un tai pieguļošā dabas ainavā, bet tas nenozīmē, ka nav pastāvējusi migrācija, tajā skaitā arī aizprecēšanās uz citiem novadiem.2 Kāzu tradīcijas ir atkarīgas no tā kādā teritorijā dzīvo noteikts cilvēku antropoloģiskais tips. Tā, piemēram, latgaļu paražās daudz vairāk līdzību var atrast ar slāvu kāzu ieražām nekā ar skandināvu, tas nozīmē, ka Latgalē ir bijusi daudz lielāka saskare ar slāvu dzīvesveidu.…