XX gadsimta 80. gadu beigās pasaulē sākās nozīmīgi starptautiski politiskie procesi, kas iezīmēja jaunas domāšanas aizsākumus. Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotā Pasaules Vides un attīstības komisija ziņojumā Mūsu kopējā nākotne (1987) pirmoreiz izanalizēja un raksturoja pasaules attīstības ainu, parādot strupceļu, kādā pasaule nonāks, ja netiks mainīta politiskā domāšana. Šajā autoritatīvajā dokumentā pirmoreiz starptautiski politiskiem mērķiem tika definēta ilgtspējīga attīstība kā “nepārtraukts, apzināts un loģiski vadīts sabiedrisko pārmaiņu process pasaules, reģionālajā un vietējā līmenī, kura mērķis ir nodrošināt šodienas cilvēku vajadzības, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai”.
Latgale ir visvājāk attīstītais Latvijas reģions ar visaugstāko bezdarba līmeni un ekonomisko problēmu koncentrāciju. Latgales ekonomiskā attīstība ir lielā mērā atkarīga no agrākās Padomju laikā izveidotās struktūras, un attīstības gaita būtiski atšķiras no Rīgas reģiona ekonomiskajām aktivitātēm.
Latgalē ir viszemākais IKP rādītājs valstī (1996), kas sasniedz tikai pusi no Rīgas rādītājiem (vidējais Latvijā – 1136 LVL, Rīgā – 1472 LVL, Latgalē – 731 LVL). Latgalē ir vismazākie ražošanas apjomi uz vienu iedzīvotāju un viszemākā ražošanas produktivitāte valstī, tāpat kā investīciju apjoms un salīdzinoši nelielais uzņēmumu skaits uz iedzīvotāju skaitu, zemas algas un augsts bezdarba līmenis - gandrīz divreiz lielāks kā vidēji valstī.
Gan lauku ekonomikā, gan rūpniecībā ir vērojama lejupslīde, un ir grūti paredzēt tās galējo robežu. Pēc mūsu pieņēmumiem aptuveni 80% no 36 000 zemnieku nodarbojas ar naturālo saimniekošanu un neražo produkciju pārdošanai. Kopš tirgus ekonomikas ieviešanas samazinās investīciju apjoms. Rūpniecības nozarēs nodarbināto skaits samazinās galvenokārt lielajos, PSRS vajadzībām radītajos uzņēmumos.
Daudzi uzņēmumi ir smagā stāvoklī, jo ražo sliktas kvalitātes produkciju ar novecojušām iekārtām, trūkst mūsdienīgu tehnoloģiju, menedžmenta un mārketinga. Tirgus pakalpojumi attīstās nepietiekoši un nemazina pieaugošo (arī slēpto) bezdarbu. Latgalē nav uzņēmumu ar izkoptām tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas tradīcijām kā Rīgā, to ietekmē arī Latgales iedzīvotāju zemā pirktspēja. …
