Latgales reģionālā attīstība

Jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā vidēji Latgalē būtiski neatšķiras no attiecīgo iedzīvotāju skaita Latvijā un citos reģionos: tas veido 56,7% no kopējā Latgales iedzīvotāju skaita. Latgales pilsētās šis rādītājs ir pat augstāks, nekā pārējos Latvijas reģionos. Šo tendenci var izskaidrot ar divu lielāko pilsētu – Daugavpils un Rēzeknes – iedzīvotāju vecumsastāvu, kuru raksturo salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – 61%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā.
Tomēr pavisam pretēja situācija ir laukos. Latgales lauku rajonos, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, ir vismazākā iedzīvotāju vecuma grupa darbaspējas vecumā; tā veido 51,7% no kopējā Latgales lauku iedzīvotāju skaita. Jaunākā gadagājuma cilvēku tendence koncentrēties lielajās pilsētās var liecināt par lielākām darba un dzīves iespējām, ko atšķirībā no laukiem, piedāvā pilsētas un par iespēju trūkumu laukos.
Savukārt dzimstības samazināšanas rezultātā bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latgalē ir viens no mazākajiem Latvijā – tas veido 18,9%.
Latgalē dzīvo dažādu tautību pārstāvji: 41% latviešu, 43% krievu, 6% baltkrievu, 2% ukraiņu, 6% poļu, 0,5% lietuviešu.
Kopš 1991.gada Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs. Visspilgtāk tas vērojams 1994.gadā, kad mirušo skaits par 17,5 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu. Starp reģioniem visdramatiskākā situācija ir Latgalē, kur 2002.gadā dabiskās kustības koeficients bija – 9, kas ir divtik lielāks nekā citos reģionos.…