Latgales novada tautastērpi

atgales kultūru (tātad arī apģērbu) stipri ietekmējuši īpatnējie ekonomiskie, vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi (jauktais iedzīvotāju sastāvs, peļņā iešana un arī atšķirīgā reliģija). Latgales tērpiem ir daudz kopīgu iezīmju ar Austrumvidzemes, Krustpils un Augšzemes novadu tērpiem, kas norāda uz seno latgaļu un sēļu kultūru kopību. Tautas tērpu piegriezumos, rotājumos un detaļās ir saskatāmas arī slāviskas ietekmes.
1.1. Ziemeļlatgales novada tautastērpi.

Par Ziemeļlatgales tautastērpu varētu runāt Balvu, Ludzas un Rēzeknes rajonu teritorijās, kā arī Abrenes novadā. Vēl 19. gs pirmajā pusē šeit raksturīgi ir baltie sieviešu godatērpi. Kā krāsā, tā rotājumā šie tautastērpi ir radniecīgi 12. - 13. gs latgaļu sieviešu tērpiem. Tikai 19. gs otrajā pusē Ziemeļlatgalē ieviesās tādi paši rūtoti un svītroti brunči, kā Dienvidlatgalē. Arī pārejās Ziemeļlatgales tautastērpa daļās daudz kas ir pārņemts no Dienvidlatgales. Salīdzinoši daudzveidīgāks un krāšņāks ir balto lina kreklu sarkanais izšuvums, kurā saskatāmas radniecīgas iezīmes ar baltkrievu kreklu rotājumu. …