2003. gada septembra referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā bija vienreizējs tajā ziņā, ka tas apvienoja politisko eliti, medijus un pilsonisko sabiedrību - organizācijas, kas pēdējos desmit gadus bija pavadījušas lielākoties ķīvējoties. Referendumi kļūst par aizvien nozīmīgākiem demokrātijas instrumentiem. Šī bija trešā tautas nobalsošana Latvijā kopš 1998. gada, un no paplašinātās Eiropas Savienības 25 valstīm referendums nav noturēts tikai Nīderlandē un Vācijā. Tas liecina par pieaugošu tendenci ES reformas leģitimizēt ar referendumu starpniecību, kaut arī valdībām tie parasti nepatīk rezultātu neprognozējamības dēļ.
2003. gada 20. septembrī arī Latvijas iedzīvotāji referendumā pauda savu viedokli par pievienošanos Eiropas Savienībai. Kopējais balsojums valstī – par, taču Latgales iedzīvotāju balsojums referendumā par Latvijas iestāšanos ES bija izteikti atšķirīgs no rezultātiem citur Latvijā. Latgale šķiet kā „valsts valstī”. Pētot 2004. gada referenduma norisi un rezultātus kā sociālu fenomenu, iespējams sasaistīt balsojuma rezultātu atšķirības ar Latgales reģiona kopējo sociālo un ekonomisko pozicionējumu valstī.
Līdz ar to tiek izvirzīta darba hipotēze – galvenie ES referenduma krasi atšķirīgā rezultāta kā sociālas parādības cēloņi ir etniska rakstura.
Saskaņā ar hipotēzi, tiek izvirzīti darba uzdevumi:
izpētīt literatūru un periodiku par ES referenduma gaitu un rezultātiem Latvijā;
apzināt galvenos cēloņus Latgales reģiona balsojuma atšķirībām no kopējā balsojuma valstī;
interpretēt iegūto informāciju un izdarīt secinājumus.
Darba struktūra – ievads, 6 nodaļas, kopsavilkums un secinājumi. Eseja satur vienu tabulu un trīs grafiskās diagrammas.
Pirmajā nodaļā sniegts Latgales reģiona vispārīgs sociālekonomiskais raksturojums un Latvijas iedzīvotāju balsojuma rezultātu apskats. Turpmākajās nodaļās aplūkoti iespējamie plaisas starp Latgali un pārējiem Latvijas reģioniem cēloņi. Nobeigumā - datu kopsavilkums un secinājumi. …