Secinājumi
Neskatoties uz visiem trūkumiem, nepilnībām, iekšējām pretrunām un domstarpībām, kā arī ne līdz galam izmantoto iespēju, Latgales nacionālā atmoda bija viens no visnozīmīgākajiem notikumiem visas Latvijas vēsturē, protams, arī kultūrvēsturē. Tai bija izšķiroša un milzīga loma ilgstošās atpalicības pārvarēšanā. Tika samazināta apspiestība, ar kuru iepriekšējos gadsimtos bija spiesti sadzīvot Latgalē dzīvojošie cilvēki, stiprinot nacionālās piederības jūtas, bet vēl vairāk veidojot spēcīgu saiti ar Vidzemē un Kurzemē dzīvojošajiem latviešiem, kas bija priekšnoteikums, lai 1918. gada 18. novembrī varētu proklamēt Latvijas valsti un pēcāk veidotu demokrātisku sabiedrību. Atmoda veicināja etnisko īpatnību apzināšanu, to cienīšanu un lepošanos ar tām. Tika likti pamati latgaliskajai presei, grāmatu izdevumiem, ortogrāfijas pilnveidei. Teātra, kultūras, mākslas, kā arī izglītības nozare piedzīvoja uzplaukumu, kam loģiskā kārtā sekoja ar saimnieciskais un sociālais uzlabojums, jo tikai kulturāli-izglītota tauta var sasniegt to attīstības līmeni, lai spētu parūpēties pa katru sabiedrības locekli.
Tāpat nacionālā atmoda izkristalizēja tās personas, kurām bija lemts kļūt par Latgales karoga tālāknesējiem un tiesību aizstāvjiem. Lai gan lielākā daļa no tiem nāca no katoļu baznīcas, kura tiešā mērā pārstāvēja konservatīvi kristīgās vērtībās, atmodas veicinātāji rūpējās par tautas kopējo labumu un galvenokārt tās kulturālo izaugsmi.
…