Kopsavilkums
• Aptuveni pusei sportistu, kas spēlē rakešu sporta veidus savā sportista karjeras laikā iegūst epikondilītu (pārsvarā laterālo). Aptuveni 25% sporta traumu ir saistītas ar elkoņa, apakšdelma un plaukstas pamata locītavām.
• Traumas, kas rodas ilgstoša spiediena uz locītavām rezultātā pārsvarā sastopamas tādos sporta veidos, kā tennis, boulings, paukošanās, beisbols, šaušanas sports, bokss, bobslejs, hokejs, vieglatlētika, distanču slēpošana, airēšana, vingrošana u.c. Šīs traumas var novērot arī cilvēkiem, kas nenodarbojas ar profesionālu sportu, bet ikdienā veic manuālu darbu.
• Vadoties pēc statistikas datiem laterālais epikondilīts jeb tenisista elkonis ir visbiežākais elkoņa apvidus sāpju cēlonis. Pārsvarā pacienti ar tenisista elkoni ir 35 līdz 65 gadus veci un aptuveni 75% gadījumu tenisista elkonis ir pacienta vadošajai rokai.
• Elkoņa locītavas veidošanā piedalās trīs kauli: humerus, ulna un radius. Tiem savstarpēji artikulējot, izveidojās trīs locītavas: art. humeroulnaris, kas ir 1 ass vītņveida locītava, art. humeroradialis, kas ir 3 asu lodveida locītava, art. radioulnaris proximalis, kas ir 1 ass cilindriska locītava.
• Cīpsla, kas vainojama pie tenisista elkoņa rašanās ir extensor carpi radialis brevis.
• Laterālā epikondilīta jeb tenisista elkoņa raksturīgie simptomi ir sāpes elkoņa locītavas laterālajā pusē.
• laterālo epikondilītu nav iespējams diagnosticēt pēc asins analīzēm, kā arī to reti spēj atpazīt ar rentgena palīdzību. To vieglāk ir diagnosticēt pēc tā, kā pacients ārstam apraksta savas sāpes, kā arī veicot atsevišķus fiziskus testus, lai noteiktu tenisista elkoni.
…
