Agrāk vai vēlāk katra bērna dzīvē pienāk brīdis, kad viņš atklāj jaunu pasauli-grāmatu. Tas, kāda tā viņam liksies, lielā mērā atkarīgs no vides un pirmā kontakta ar grāmatu. Bērns, kuram apkārtējā vide bijusi rosinoša, arī pats par šo pasauli sāk interesēties. Viņam pašam rodas vēlēšanās uzzināt, par ko tur rakstīts, rodas pamatota vēlēšanās iemācīties lasīt.
Dažkārt vecāki vai pedagogi, sākot domāt par bērna skolas gaitu uzsākšanu, ļoti intensīvi pievēršas bērna lasītmācīšanai, tādējādi bieži panākot pretējo. Tas nozīmē, ka, lai arī bērns ir iemācījies burtus, varbūt pat lasa, taču viņā var būt nepatika ne tikai pret grāmatu, bet arī pret skolu. Un skolotājam ir jāvirza bērni tā, lai nebūtu šīs te nepatikas un vilšanās.
Interese par grāmatu bērnībā ir būtisks nosacījums cilvēka piesaistei mūža nepārtrauktās izglītības procesā. Bet bez pēdējā, kā zināms, grūti iedomājama cilvēka pašrealizācija un demokrātijas procesu un kultūrsituācijas attīstība sabiedrībā. Un mēs ļoti labi zinām, ka bērni grib mācīties un entuziasma pilni to dara, ja tiek radīta tāda mācību vide, kurā respektē bērna pieredzi un iespējas. Kāpēc ir jāmācās lasīt un ko tā dod bērniem? Lasīšana attīsta bērnu izziņas spējas. Lasīšanas procesā bērni mācās saskatīt tipiskas dabas un sabiedriskās dzīves parādības, izprast to būtību un cēloņsakarības. Vēl lasīšana attīsta bērna estētiskās jūtas un gaumi. Estētiskās jūtas izpaužas priekā un patikā par izlasīto.
Strādājot skolā ar 6-7 gadus veciem bērniem, man daudz nākas saskarties tieši ar lasītmācīšanas metodikas pielietošanu dzīvē. …