Secinājumi
1. Darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts. Ir noskaidrots, kādi ir Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 9.-12.klašu skolēnu lasīšanas paradumi, kāpēc viņi lasa vai nelasa, ko viņiem patīk lasīt visvairāk un kas jādara, lai viņi lasītu vairāk.
2. Darbā izvirzītie uzdevumi tika izpildīti. Tika izpētīti teorētiskie materiāli, veikta aptauja, kuras dati apstrādāti un izanalizēti, kā arī intervēta Kokneses pagasta bibliotēkas vadītāja.
3. Hipotēze par to, ka grāmatu lasīšana ietekmē valodu attīstību, paplašinot vārdu krājumu apstiprinājās, jo tā bija viena no populārākajām atbildēm, ko respondenti minēja atvērtajā jautājumā par to, kā, viņuprāt, lasīšana ietekmē valodu attīstību.
4. Dažas atbildes uz anketas jautājumiem ir apšaubāmas, jo respondenti var būt neobjektīvi.
5. Meitenēm patīk lasīt vairāk nekā zēniem, par to liecina aptaujā gūtie rezultāti (1.attēls).
6. Galvenie nelasīšanas iemesli (2.attēls) ir tādi, ka lasīšana šķiet garlaicīga un neinteresanta, kā arī ir grūti atrast sev tīkamas grāmatas, ko gribētos lasīt.
7. Absolūtais respondentu vairākums lasa retāk nekā 1-2 reizes nedēļā (5.attēls), kas ir par maz, lai gūtu pozitīvus rezultātus.
8. Gan meiteņu, gan zēnu vidū 3 no 4 populārākajiem žanriem sakrīt (10.,11.attēls) un tie ir fantastikas un fantāzijas romāni, trilleri un kriminālromāni un piedzīvojumu romāni.
9. Jaunieši lasītu vairāk galvenokārt, ja viņiem būtu vairāk brīva laika. Ja arī brīvu laiku piešķirt viņiem nevar, tad skola var nākt pretī un vienu stundu nedēļā ļaut lasīt kādu grāmatu pēc izvēles literatūras stundas ietvaros un, kad tā ir izlasīta, pastāstīt par to pārējiem klasesbiedriem. Tā tiktu iegūta 1 lasīšanas reize 40 minūšu apmērā katru nedēļu, kas ievērojami uzlabotu lasīšanas paradumus Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas jauniešu vidū.
…