“Landsat” un ar tiem iegūtās informācijas izmantošana

Šī apsakata mērķis ir sniegt īsu pārskatu par mākslīgo Zemes pavadoņu (turpmāk – pavadoņu) sēriju “Landsat”, to un pavadoņu izmantošanu meteoroloģijā vispār. “Landsat” ir pirmā civilā Zemes kosmiskās izpētes programma jau vairāk nekā gadsimta ceturksni un joprojām ir nozīmīgs tālizpētes datu avots.
Referāts sniedz tikai pamatfaktus par “Landsat” un pavadoņu izmantošanu meteoroloģijā. Papildus informācija sīkāku pētījumiem samērā viegli rodama publiskos avotos, it sevišķi internetā.
“Landsat” programma
“Landsat” programma ir kopīga ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) un Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) iniciatīva Zemes resursu datu apkopošanā, lietojot pavadoņu sēriju. NASA ir bijusi atbildīga par kosmosa kuģu attīstību un palaišanu, savukārt USGS ir atbildīgs par lidojuma operācijām, uzturēšanu, visu Zemes datu uztveri, pārstrādi, glabāšanu, izplatīšanu un citu pakalpojumu sniegšanu.
Galvenais “Landsat” programmas mērķis ir veidot Zemes uzņēmumu krājumu. “Landsat” sūtība ir pastāvīgi iegūt datus par sauszemi, krasta zonu un koraļļu rifiem un nodrošināt, lai tie būti iespējami labi izmantojami zinātnē, novērojot Zemes virsmas un vides pārmaiņas.
Savā darbībā, pirmkārt, “Landsat” izmanto “atklāto debesu” principu, proti, tas veic Zemes virsmu uzņemšanu bez attiecīgo valdību atļaujas; otrkārt, “Landsat” datu politika noteic vienlīdzīgas iespējas visiem iegādāties programmas datus (piemēram, uzņēmumu pamatcena – $ 600) [2, 69.lpp].
“Landsat” pirmsākumi meklējami 1965. gadā, kad NASA sāka Zemes resursu pētniecības programmu, lai attīstītu Zemes resursu tālizpētes metodes no kosmosa. 1967. gadā NASA sāka pētīt Zemes resursu tehnoloģiju pavadoņu (ERTS) darbības iespējas, bet jau 1972. gada 23. jūlijā tika palaists pirmais pavadonis, tagad dēvēts par “Landsat-1”. Līdz 1974. gadam tas pārraidīja vairāk nekā 100 tūkstošu uzņēmumu par 75 % sauszemes [4].…