Šo darbu par lakām un līmēm es nolēmu rakstīt tāpēc, ka lakas ir ļoti izplatīts pārklājums, ko pazina jau no Senās Grieķijas laikiem, mainījies laika gaitā ir tikai tās sastāvs un daudzveidība, bet funkcijas ir palikušas sākotnējās – izcelt un aizsargāt virsmu uz kuras tās ir uzklātas. Vēl viens aspekts, kāpēc es vēlējos tuvāk papētīt lakas ir tas, ka mūsdienās galvenās asociācijas ar vārdu – laka ir tādas, ka cilvēks iedomājas nagu laku pirmkārt un otrkārt laku, kas paredzēta koku virsmu aizsargāšanai, bet vai ir daudzi cilvēki, kas zina, ka lakas izmanto arī elektroizolācijā un uz metāla virsmām. Par līmēm vēlējos rakstīt tāpēc,ka līme ir visur mums apkārt, mēs to pielietojam sadzīvē. Ar līmi var salīmēt dažādus prieksmetus, bet man nekad nav tā īsti bijis skaidrs kā to var izdarīt, kapēc prieksmeti pielīp un turas. Tāpēc nolēmu rakstīt par līmi, un uzzināt ko vairāk par tās sastāvu, un kādēļ tad tā līp un kādi vēl ir līmju veidi bez man jau zināmajiem..
Kā radās līme?
Daudzi zinātnieki joprojām strīdās par to, kas tad bija tie pirmie cilvēki, kas izdomāja līmi. Sekojot pēdējām ziņām, autors uzzināja, ka tie, iespējams, bijuši neadertālieši.
Neadertārtālieši zinājuši, kas ir līme un pratuši to izmantot savu darbarīku izgatavošanai. Šis atklājums tika izdarīts, pateicoties pirkstu nospiedumiem un nezināmam instrumentam uz pārakmeņojušās darvas. …