Laimas Muktupāvelas daiļrade

Laima Muktupāvela neapšaubāmi ir viena no pamanākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm.Es pirmo reizi ar L. Muktupāvelas daiļradi iepazinos, mācoties 9. klasē, kad „Šampinjonu derība” bija iekļauta obligātās literatūras sarakstā. Tad es šo biezo grāmatu neizlasīju, bet pēc gadiem man pašai radās interese par šo grāmatu, jo tajā atspoguļota pašlaik ļoti aktuāla tēma-viesstrādnieku dzīve Īrijā. Tad arī es „Šampinjonu derību” izlasīju pilnībā un man ļoti iepatikās Laimas Muktupāvelas sulīgā, primitīvi ironiskā valoda. Rakstniece nebaidās lietas saukt īstajos vārdos, viņas intonācija nereti ir skarba, dažos jautājumos pat kareivīga. Kopš „Šampinjonu derības” izlasīšanas es pastiprināti pievēršu uzmanību visām publikācijām, kurās parādās Laimas Muktupāvelas vārds. Tā kā es esmu ļoti iecīnījusi elektroniskos mēdijus, man par lielu prieku Laima Muktupāvela regulāri publicējas dažādos interneta portālos. Pat tur viņa piesaista lasītāju uzmanību, kas bagātīgi publicē komentārus. Mani kā feminisma ideju piekritēju īpaši sajūsmina tas, ka rakstniece īpaši vēršas pret vīriešu dominanci un vulgaritāti.
Tā kā Laima Muktupāvela ir kļuvusi par vienu no manām iecīnātākajām latviešu jaunās paaudzes rakstniecēm, gluži loģisks šķiet solis rakstīt literatūrā referātu tieši par viņu. „Totēmi” ir viena no pēdējām šīs rakstnieces grāmatām, kura mani piesaistīja ar to, ka uz grāmatas aizmugurējā vāka ir folkloras pētnieces Janīnas Kursītes komentārs.…