Secinājumi
No visas iegūtās informācijas, var secināt, ka laikraksts “Rīgas Avīze” Latvijas mediju sistēmā bija svarīgs posms, jo šī avīze parādīja, cik dažādas nostājas un viedokļi latviešiem bija tā laika valdības un režīma ietvaros. Lai arī pēc “Latvijas PSR mazās enciklopēdijas” rakstītā, “..part.nelegālajā presē (“Sociāldemokrātā”, “Cīņā”) publicētie atmaskojošie raksti jau 1905-07 rev.priekšvakarā padarīja “R.A.-i” par vienu no visnepopulārākajiem latv.laikrakstiem,” var secināt, ka lasītāju auditorija nebija liela, taču pietiekama, lai uzturētu laikraksta darbību desmit gadus. Uzskatu, ka arī šis procentuāli nelielais lasītāju skaits ir vēsturiski nozīmīgs, jo vēsturi nevar uzrakstīt ar vienu pareizu faktu, nevar to pamatot tikai ar vienu viedokli. Lai izprastu tā laika sabiedrības kultūru, uzskatus, rīcību, ir noderīgi apskatīt arī šādus pretrunīgus laikrakstus, kas pastāsta arī atšķirīgas nostājas un uzskatu pusi, kas nesakrīt ar citiem vēstures materiāliem.
Interesats šķiet fakts, ka “Rīgas Avīzes” laikraksta motīvs tik un tā bij par labu latviešu tautai. Tikai F.Veinbergs tautas laimi iztēlojās un redzēja ticībā un paklausībā Krievijas caram un sociālistu kustības noraidīšanai. Kopumā varu droši apgalvot, ka neskatoties uz politiskā virziena uzskatiem, “Rīgas Avīzei” bija liela nozīme latviešu sabiedrības diferencēšanā, kā arī latviešu kultūras tēla un valsts valodas izkopšanā.
…