Ievads
Viduslaiku kristīgajā sabiedrībā radās fenomenāls mākslas stils – gotika, kuru līdz mūsdienām apbrīno ikviens skatītājs, turklāt gotiskās mākslas piemēru var uzskatīt kā toreizējās sabiedrības vērtību un kultūras sistēmas atspoguļojumu, jo viduslaikos esošais mākslas stils pretendēja uz dominējošā viedokļa attēlošanu, jo tas bija laiks, kad individuālisms netika atzīts par labu esam. Turklāt gotiskā katedrāle, pēc autora domām, visvairāk atspoguļo šī laikmeta garu, pateicoties to izplatībai kristīgajā telpā un jo tajā laikā gotisko katedrāļu celtniecībā tika izmantoti vairāk akmeņu nekā ēģiptieši savu piramīdu celtniecībā. Amjēnas katedrāle Francijā arī ir uzskatāma par vienotas viduslaiku sabiedrības kultūras atspoguļojumu, tāpēc mans referāta mērķis ir attēlot 13.gs. valdošos laikmeta ideālus, izmantojot Amjēnas katedrāles Rietumu fasādē atveidotos tēlus, lai to veiktu nepieciešams noskaidrot gan Amjēnas katedrāles tapšanas priekšnoteikumus, gan vidi, kādā bija tapusi katedrāle. Tomēr galvenais informācijas daudzums referātā tiks veltīts viduslaiku cilvēka reliģiskajiem priekšstatu atveidojumam.
Referāta struktūra tiks veidota, pamatojoties uz izvirzītajiem mērķiem. Pirmā nodaļa pretendē uz priekšnoteikumu un vides attēlošanu, savukārt otra nodaļa, kas sadalīta apakšnodaļās, pievēršas viduslaiku cilvēka reliģiskās dzīves uztveres atspoguļojumam, izmantojot un „lasot” Amjēnas katedrāles rietumu fasādē atrodošos skulpturālos atveidojumus kā vēsturisku liecību vai avotu, šo avotu „lasīšanai” tiks izmantoti arī citāti no Jaunās un Vecās derības. Jāpiezīmē, ka referāts tiks papildināta ar ilustratīvo materiāliem, kas tiks ievietoti referāta pielikumā, turklāt referāta autoram dažkārt ir tendences papildināt referāta informatīvo materiālu, izmantojot atsauču sistēmu, kurā ir sniegta informācija ne tikai par izmantoto literatūru, bet arī nelielas, papildinošas ziņas, kas tieši neiekļaujas referāta turpmākajā tekstā. Savukārt secinājumos autors dalīsies savos iespaidos un atziņās, kādas viņam būs radušās darba izstrādes procesā.
Gotiskā katedrāle kā vienotības un labklājības simbols
13.gs. Eiropa bija vienotības piemērs, pateicoties ciešais saistībai ar Baznīcu, kas agrākajos gadsimtos bija kļuvusi par monarhistisku, kurā lietoja vienu valodu – latīņu un kuru kalpoja vienots apkalpotāju pulks. Baznīca simbolizēja visu kristīgo pasauli, vēlāk Kristus ķermeni, kuram bija viena galva – Romas bīskaps, Svētā Pētera pēctecis. Līdz ar to pāvesta autoritāte un Roma kā pāvesta sēdeklis bija visur klātesoša – dažādu dogmu un morāles vērtību veidā un pat ciešā saistībā ar laicīgo varu, bet 13.gs. Roma vairs nesimbolizēja Eiropas vienotību, turklāt, ja tiek pieminētas 13.gs. mākslas vērtības, neviens tās nesaista ne ar Romu, ne ar klosteriem, ne ar karaļu pilīm, bet ar katedrālēm, kas izauga kā sēnes pēc lietus visās kristīgās pasaules vietās.…
