Jau ir pagājuši vairāk nekā 2500 gadi, kad tikko sāka likt pamatus laika un telpas izpratnei. Tai pašā ziņā filozofijas, fizikas un zinātnes pārstāvju interese pret to un strīdi par dabas telpas un laika noteikšanu ne cik nemazinās. Lielā interese par telpas un laika problēmu ir dabiska un likumsakarīga. Šo faktoru iespaidā cilvēku mijiedarbību uz visiem aspektiem nedrīkst nenovērtēt. Jēdziens telpa – laiks ir pati svarīgākā un pati noslēpumainākā dabas īpašība vai vismaz cilvēka dabai. Priekšstats par telpas laiku nomāc mūsu iztēle. Ne par velti antīko filozofu, viduslaiku sholastu un mūsdienu zinātnieku, kuri bija zinoši gan vēsturē, gan zinātnē, centieni saprast pilnīgi laiku un telpu nedeva vienādas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
Dialektiskais materiālisms ir cēlies no tā, ka “pasaulē nav nekā izņemot kustīgu matēriju, un kustīgā matērija nevar kustēties savādāk kā telpā un laikā”. Telpa un laiks šeit parādās kā fundamentāla forma matērijas eksistēšanai. Klasiskā fizika izskata telpas-laika vienādojumu kā universālu fizikas objektu dinamikas arēnu. …