1. Fizikā.
Viens no galvenajiem fizikas jēdziniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgumu un secību; ar laiku sakārto notikumus pēc to secības vai salīdzina procesus pēc to ilguma. Laiku mēra, salīdzinot notikumu secību vai procesu ilgumu ar laika momentu, skaitīšanas ierīces (pulksteņa, hronometra) rādījumu vai arī - ar kādu nemainīgu, periodisku procesu dabā (Saules gaitu pie debess sfēras, ko izraisa Zemes rotācija ap savu asi, u.c.)
2. Mehānikā.
Lielums, kas izsaka mehāniskās kustības secību izvēlētajā atskaites sistēmā. Absolūtais laiks – neatkarīgais mainīgais lielums (arguments) mehāniskās kustības analīzē; klasiskajā mehānikā laiks ir absolūts, jo pieņem, kavisu inerciālo atskaites sistēmu hronometri et vienādi. Liaka moments acumirklis dotā laika vērtībā. Laika sprīdis – starpība laikā starp diviem laika momentiem.
Saistība ar SI sistēmu
Laika mērvienība – sekunde (s) pieder pie SI pamatvienībām. Sekunde ir arī daudzās atvasinātajās mērvienībās, piemēram, ātruma mērīšanai izmanto m/s, paātrinājumam mērīšanai m/s2, u.c.
Vienības etalons
Sākotnēji sekunde tika definēta kā 1/86400 daļa no vidējā Saules diennakts garuma. Taču zemes nevienmērīgā kustība lika šo etalonu pārskatīt. 1967. gadā SI sistēmā par 1 sekundi pieņēma atomsekundi – laika intervālu, kas vienāds ar cēzija izotopa Cs starojuma 9192631770 svārstību periodiem.
Laika mērīšanas instrumenti
Laiku mēra ar hronometru, pulksteni. Pirmos mehāniskos pulksteņus izgatavoja 13.gs. beigās. Šie pulksteņi bija paredzēti vispārējai lietošanai, tāpēc tos izvietoja baznīcās vai citās sabiedriskās vietās, kur tos varēja redzēt daudz cilvēku. Pulksteņus iedarbināja divējādi: vai nu uzvelkot ar atsperi, vai paceļot atsvaru. Laiku nosaka ciparnīcas stundu, minūšu un sekunžu rādītāji, kuru kustību nodrošina vairāki zobrati.
Nelielus pulksteņus mājai un pirmos kabatas pulksteņus sāka izgatavot 16.gs. Kopš 20.gs. sākuma, kad sāka rūpnieciski izgatavot rokas pulksteņus, prezīzu laiku var noteikt ikviens.
Viduslaikos vienādus laika intervālus noteica lietojot sveces pulksteni, jo svecei degot, liesma pakāpeniski kausē vasku.
Senajā Ēģiptē lietoja ūdens pulksteni. Laiku noteica pēc ūdens daudzuma, kas ieplūda no viena trauka otrā.
Gadsimtiem ilgi tika lietots saules pulkstenis, kurā saules ēnas rādītājs visas dienas laikā lēnām pārvietojas pa ciparnīcu.
Viduslaikos iecienīts bija smilšu pulkstenis; to lietoja īsu laika intervālu mērīšanai.…
