Žans Lafontēns dzimis 1621.gadā Šato Tjerī. Viņa tēvs bija sīks ierēdnis un nemantīgs cilvēks. Vēlākais dzejnieks sākumā mācījās lauku skolā, pēc tam koledžā Reimsā. Tā kā viņam no tēva bija jāmanto nodokļu piedzinēja amats, kādu laiku viņš mācījās arī tieslietas. Lafontēns lasīja Homēru, Vergīliju, Terenciju, Ariosto, Bakačo, jūsmoja par Klementu Maro un Fransuā Rablē, tos viņš uzskatīja par saviem skolotājiem un arī savā daiļradē ietekmējās no šo rakstnieku dzīves uztveres.
Lafontēns izmēģināja savus spēkus visos literatūras žanros, rakstīja traģēdijas, komēdijas, odas, veltījumus, romānus, fabulas, epigrammas, dziesmas, bet viņa talants pilnībā izpaudās divos žanros - fabulā un dzejā rakstītā novelē. Lafontēns pirmām kārtām ir stāstnieks. Viņa vieglie, elegantie, mazliet frivolie stāsti fabulas vai dzejā rakstītas noveles formā vienmēr ir pilni dzīvesprieka. Rakstīt Lafontēns sāka vēlu - trīsdesmit trīs gadu vecumā (1654). Viņš publicēja komēdiju ,,Einuhs”, kas bija vēl skolniecisks darbs, Terencija lasīšanas auglis. Stādīts priekšā toreiz ietekmīgajam ministram Fukē, kas viņam parādīja labvēlību, Lafontēns dabūja pensiju un, pārdevis savu amatu un nekustamo īpašumu Šato Tjerī, pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Parīzē. Tur Lafontēns iedraudzējās ar Bualo, Moljēru un Rasinu (Rasins bija par viņu astoņpadsmit gadus jaunāks). Viņš tik stipri mīlēja savus draugus, ka ievietoja tos savā romānā ,,Psihes mīlas dēkas” ar vārdiem Arists (Bualo), Želasts (Moljērs), Akants (Rasins). 1665. gadā tika publicēti Lafontēna ,,Pasakas un stāsti dzejā”, 1668. gadā - izlase ,,Fabulas dzejā”. …
