Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieru biedrība
Latvijas atbrīvošanas karam beidzoties un iestājoties miera laikam, dažādu bijušo karaspēku vienību piederīgie nodibināja savas bijušo karavīru biedrības. L.k.o. kavalieriem nebija savas biedrības, kas gādātu par viņu materiālo un morālo aprūpēšanu un aizstāvēšanu. 1930. gada 6. februārī sanāca biedrības „Lāčplēšu dižcilts” dibināšanas sapulce. 1931. gada 19. novembrī valdes sēdē, pārrunājot par biedrības nosaukuma maiņu, vienbalsīgi nolēma to grozīt uz Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieru biedrība.
Biedrība izdeva savu žurnālu „Lāčplēsis” (no 1933. – 1939. gadam, pavisam 7 nr.).
Valde atzina, ka biedrībai ir nepieciešams savs karogs. Karoga lietā valde griezās pie kara ministra, kas principā piekrita karoga izgatavošanai. Uz karoga vienas puses izšūts valsts lielais ģerbonis ar uzrakstu „Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biedrība”, uz otras puses izšūts L.k.o. ar ozola zaros ievītu ordeņa lenti un uzrakstu „Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu tēvu zemi”. 1936. gadā 10. novembrī biedrības jauno karogu iesvētīja Doma baznīcā, 11. novembrī Esplanādē valsts prezidents Alberts Kviesis pasniedza karogu biedrības priekšniekam Jūlijam Ērglim.
Sākot ar 1933. gadu katru 11. novembri virsnieku klubā L.k.o.k. tika rīkots kopmielasts.
1933. gada 17. novembra vakarā biedrības biedri ar karogu piedalījās Brāļu kapos svētās uguns iedegšanai altārī.
1934. gadā biedrības valde griezās pie dzejnieka Viļa Plūdoņa un lūdz sacerēt lāčplēšiem patriotisku dziesmas tekstu, ko varētu dziedāt sanāksmēs un svētkos. Plūdonis sacerēja dziesmas tekstu „Lāčplēša dziesma”, kurai melodiju komponēja komponists Jēkabs Graubiņš.
Pienāca 1940. gada 17. jūnijs, kad sarkanā migla pārklājās pār Latviju. Likvidēja L.k.o.k. biedrību, daudzi tika apcietināti, izsūtīti uz soda nometnēm vai nošauti.
Brīvā pasaulē izkļuvušie biedrības biedri 1947. gadā Eslingenā (Vācijā) atjaunoja okupācijas laikos pārtraukto L.k.o.k. biedrības darbību. Iznāca arī biedrības izdevums „Lāčplēsis”, kas beidza iznākt 1978. gada 11. novembrī. Ar 1986. gada 18. novembri sāka izdot informācijas lapas. Visu šo laiku biedrības valde atradās ASV. L.k.o.k. biedrības darbs svešumā izpaudās L.k.o.k. apzināšanā, kas bija izkaisīti visā pasaulē, palīdzības sniegšanu izsūtījumā esošajiem un tiem ordeņa kavalieriem, kas bija atgriezušies Latvijā.
Lai arī L.k.o. pasniegšana sen jau ir beigusies, vēl mūsdienās katru gadu 11. novembrī notiek pasākumi L.k.o. kavalieru un citu brīvības cīnītāju piemiņai veltīti pasākumi.
…
