Labprātīga izsole

Labprātīgu izsoli (tas ir,privātā kārtībā) var organizēt,piesaistot juridiskās firmas,advokātus vai citas fiziskas personas.
CPL 49.nodaļa regulē nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā.Tāda var notikt pēc īpašnieka vai ķīlas ņēmēja,kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu,pieteikuma.Kustamu lietu labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā nav paredzēta.
Tā tiek organizēta, lai pārdevējs gūtu lielāku labumu, izsolē piedalās daži pircēji, kas sacenšas savā starpā par izsolīto lietu. Kad ir tikai viens pircējs, tas liedz īpašniekam iespēju gūt lielāku labumu, jo vien pircējs ne tikai samaksās norunāto cenu, bet pat var censties to cenu pazemināt. Bet izsoles būtība ir tieši tas, ka lietu saņems vairāksolītājs, tas ir cilvēks, kurš piedāvās lielāku cenu lietai.
Pārdodot labprātīgā izsolē, vienalga, vai to izdara tiesas ceļā vai privātā kārtībā, līdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus noteic pēc viņu starpā norunātiem noteikumiem un pie tam galvenā kārtā pēc tiem, ko licis priekšā pārdevējs.(CL 2075p.)1
Izsoles noteikumus labprātīgā izsolē izvirza pārdevējs tieši vai caur izsoles organizētājiem. Izsoles potenciālie dalībnieki var lemt,vai izvirzītie noteikumi,piemēram,par sākuma cenu, dalības maksu,samaksas termiņu un kārtību,ir viņiem pieņemami un attiecīgi kļūt vai nekļūt par izsoles dalībniekiem.2 Izsoles potenciāliem dalībniekiem ir dota iespēja izvēlēties vai viņi vispār vēlas piedalīties šajā izsolē ar šiem konkrētajiem noteikumiem vai nē.…