Ar labo un ļauno mēs saskaramies katru dienu, jebkurā situācijā mēs varam saskatīt ļauno un labo. Mūžīgi pastāvošais jautājums labā un ļaunā cīņa.
Melns un balts viens bez otra nepastāv. Izveidojas līdzsvars, robežas, kuras mēs cilvēki cenšamies pārkāpt, jebkurai lietai ir melnā un baltā puse.
Katrs no mums cenšās pārvarēt melnās puses, gūt virsroku par to, bet par balto pusi ne vienmēr mēs domājam tik daudz, kā par melno.
Pie jebkuras tēmas, ar kuru mēs saskaramies, mēs saskatām tumšo un gaišo pusi.
No reliģiskās puses Dievs un Velns, nakts un diena, saule un mēness, lielākais ļaunums mīt mūsos pašos. Mūsos ir tas ko mēs vēlamies sniegt citiem. Mūsos ir tas spēks, ar kura palīdzību mēs varam ļauties iznīcībai, vai pilnveidot savu dzīvi tālāk. Ļaut attīstīties robežām, kuras mēs nevaram parkāpt mūsu pašu labā. Ne visas robežas ir ievērotas, citi tās pārkāpj, līdz ar to mainās pastāvošā būtība Iņ un Jaņ.
Vīsām lietam jābūt līdzsvarā. Tā ir veidota mūsu dzīve, mūsu domas, prāts, kas liek mums domāt par tām lietām, kuras mūs neskar. Ne visi domā par sekām, savām rīcībām. Sākumā mēs darām un tikai pēc tam domājam, bet ja mēs darītu otrādi, vai būtu iespējams izvairīties no tām katastrofām, kuras notiek pasaulē?
Cilvēku tiesības aizvien vairāk tiek aprobežotas un aizvien vairāk tiek liegta pilnīgā brīvība, cīņa par labo un launo. Vai katrs no mums spēj atšķirt ļauno no labā?
Sis mužigais jautājums nodarbina cilvēku prātus jau kopš senajiem laikiem. Kā mēs jau zinām labais ir viens no morāles apziņas jēdzieniem un arī viena no svarīgākajām ētiskajām kategorijām. Nav tautas, kurai nebūtu pamācošu sakāmvārdu, parunu, pasaku, dziesmu par labo un ļauno.
Piemēram, latviešu tautas folklora ir parādīta noraidoša attieksme pret cilvēku sliktajām rakstura iezīmēm, negatīvo rīcību. Pasakās launais spēj visdažādākajos veidos pārvērsties. Reizēm tas prot izlikties par labo, kas ar laiku tomēr tiek atmaskots un uzveikts. Tautas pasakas parasti beidzās laimīgi: labais uzvar pār ļauno, zēns uzvar velnu, notiek prinča un princeses kāzas un tam līdzīgi.
Skaidrojumu par to, kas ir labais un launais ir ļoti daudz. Piemēram, latviešu literatūras valodas vārdnīcā vārdam „labs” ir dotas 11 nozīmes, bet J.Endzelēna un K.Milenbaha vārdnīcā jau 13 nozīmes. Un tas tiek skaidrots: kā tikumiski ideālais, pozitīvais, realizēta brīvība, dzīvā morāla pilnība, augstāka morālā vērtība esamības attīstība, jābūtība, cilvēka un cilvēces attīstība savai misijai, sevis kā indivīda apstiprinājums, reizē pilnveidojot vispārīgo un sevišķo absalūtas pasaules gara mērķis.
Jēdziens „labais cilvēks” ietver visu to, kas padara viņu dzīvi par labu. Pozitīvas intereses, vēlēšanās, tieksme, nākotnes ieceres.…
