Kvantitatīvās un kvalitatīvās (neskaitliskās) pētniecības metožu salīdzinājums. Attieksmes izvērtēšana. Novērojumu un eksperimentēšanas metožu izmantošana. Situāciju analīze (Case studies)

1. KVANTITATĪVĀS UN KVALITATĪVĀS (NESKAITLISKĀS)
PĒTNIECĪBAS METOŽU SALĪDZINĀJUMS
1.1. Kvalitatīva (neskaitliska) pētniecības metode
Kvalitatīvā izmeklēšana pēc būtības ir pielāgots, induktīvs, jauns process…. Tas nozīmē
apzināti pieņemt dažādus objektīvus, filtrus un leņķus, skatoties uz sociālo dzīvi, lai atklātu jaunus
priekšstatus un atziņas par mūsu pētāmās pasaules šķautni. Kvalitatīvā izpēte ir izvietota darbība,
kas nosaka novērotāja atrašanās vietu pasaulē. Kvalitatīvais pētījums sastāv no interpretējošu,
materiālu prakšu kopuma, kas padara pasauli redzamu. Šīs prakses pārveido pasauli. Viņi pārvērš
pasauli par reprezentāciju sēriju, tostarp lauka piezīmēm, intervijas, sarunas, fotogrāfijas, ierakstus
un piezīmes sev. Šajā līmenī kvalitatīvā izpēte ietver interpretējošu, naturālistisku pieeju pasaulei.
Pētnieki atbalsta šo definīciju, pievienojot savu viedokli, tostarp Patona (2015) definīciju,
kas atspoguļo pētnieka un dalībnieka mijiedarbības intimitāti, un Creswell un Poth (2018) un
Saldana (2015) definīcijas, kas runā par vairāku perspektīvu spēku. Šo definīciju kopsumma
nozīmē, ka kvalitatīvā izpēte ļauj mums atklāt nozīmi, ko indivīdi piešķir savai pieredzei,
izmantojot ciešu mijiedarbību, bagātīgas sarunas un daudzpusīgas interpretācijas.…