Kvalitatīvo un kvantitatīvo metožu izmantošana pētījumā

Kvantitatīvi dati var parādīt vienveidīgu pārsvaru. Piemēram, ja auditorijā atrodas X studentu, tad tie ir dati kvantitatīvam pētījumam. Vērojot auditorijas sasniegumus noteiktā periodā un grupas dinamiku, iegūst kvalitatīvus datus. Tādejādi skaidrs, ka pilnvērtīgam pētījumam nepieciešams izmantot kā kvantitatīvās, tā arī kvalitatīvās metodes.
Kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes mēdz dēvēt arī par strukturizētajām un mazāk strukturizētām metodēm. Kvantitatīvās (strukturizētās) metodes izmanto tādus paņēmienus kā eksperimenti un aptaujas, bet kvalitatīvās (mazāk strukturizētas) – vairāk brīvu, intuitīvu, improvizējošu datu vākšanā. Kvantitatīvās metodes norāda uz vispārēju tendenci, bet kvalitatīvās dod atbildes uz konkrētiem jautājumiem.1
Kvantitatīvs pētījums ir procesu un parādību pētīšana ar empīrisko pētījumu metodēm. Tajā izzina noteiktus kvantitatīvos rādītājus, kas raksturo rīcības objektus vai subjektus. Kvantitatīvs empīrisks pētījums ir noteiktā kārtībā cita citai sekojošu norišu virkne: pētījuma ietvaros tiek izvirzīta problēma, teorētiskā materiāla sagatavošana, metodoloģijas izvēle, izlases veidošana, empīrisko datu ievākšana un to analīze.
Kvantitatīvs pētījums visbiežāk tiek saprasts kā formāls vai secinošs pētījums, taču reizēm tiek lietots vadot izzinošu pētījumu. Kvantitatīvā pētījuma tehnoloģija ir daļa no primārā pētījuma un tas atšķiras no kvalitatīvā pētījuma ar sekojošiem faktoriem:
Dati tiek iegūti izmantojot vairāk strukturizētus pētījuma instrumentus;
Rezultāti parāda mazāk detaļu par uzvedību, attieksmi un motivāciju;
Rezultāti ir balstīti uz lielāku auditoriju un prezentē populācijas tendences;
Pētījums var tikt atkārtots un tas nodrošina lielāku precizitāti;
Rezultātu analīze ir objektīvāka;…