Referāts
Humanitārās zinātnes
Socioloģija
Kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes. Anketēšana-
Kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes. Anketēšana
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Anketēšana politisku jautājumu izpētē | 4 | |
Anketēšana kvantitatīvajā pētniecībā | 6 | |
Anketēšana kā aptaujas metode kvantitatīvajā pētniecībā | 6 | |
Anketēšanas paveidu īss apskats | 8 | |
Pētnieka instrumentārijs – anketa | 10 | |
Anketas jautājumu klasifikācija | 14 | |
Mērījumu skalas | 16 | |
Izlases veidošana | 17 | |
Datu apstrāde | 19 | |
Secinājumi | 20 | |
Izmantotā literatūra | 21 | |
Pielikums | 26 |
Cilvēki ir sociālas būtnes, kas veido komplicētu sabiedrību. Lai būtu iespējams vadīt sabiedrību un realizēt dažādus procesus tajā, ir ārkārtīgi būtiski to pētīt. Pie tam, ir jāņem vērā fakts, ka sabiedrība savā būtībā ir ļoti mainīga, tai ir nozīmīgas dažādas dzīves sfēras – viena no tām ir politiskā. Šajā kontekstā mēs varam runāt par sabiedriskās domas izpēti. Kā jau ievadā minējām, valsts politiskās varas realizēšanā ir svarīgi noskaidrot, ko valsts iedzīvotāji domā par partiju izredzēm nākamajās vēlēšanās, kā viņi vērtē valsts politiķus un tamlīdzīgus jautājumus, kā arī sabiedrības attieksmi pret valsts iesaistīšanos starptautiska rakstura notikumos – piemēram, Latvijas iesaistīšanos starptautisku konfliktu risināšanā ( Irākas gadījums), dažādu ar Eiropas Savienību saistītu jautājumu izvērtējums no sabiedrības skata punkta, kur parādās vietējo politiķu lēmumu pieņemšanas raksturs un kompetence utt.
Būtībā sabiedriskā doma ir sabiedrības apziņas stāvoklis, kas izsaka tautas, sociālo grupu, kopienu attieksmi pret sociālās īstenības faktiem. Pēc definīcijas sabiedriskā doma ir sociālās interakcijas ( veids, kā mijiedarbojas sabiedrības daļas – sociālas sistēmas) un komunikācijas produkts. Apkopojot dažādus zinātnieku viedokļus, var teikt, ka, lai varētu runāt par sabiedrisko domu, jābūt spēkā vismaz četriem nosacījumiem: 1) jābūt jautājumiem, par ko cilvēkiem ir interese, par ko cilvēki diskutē; 2) jābūt lielam skaitam cilvēku, kam ir viedoklis par šo jautājumu; 3) nepieciešams konsenss vismaz starp dažiem no šiem viedokļiem; 4) šim konsensam ir jābūt zināmam ietekmējošam spēkam sabiedrībā. 1
Sabiedriskā doma veidojas un attīstās mērķtiecīgi – sociālo institūtu un politisko organizāciju iedarbības rezultātā, kā arī, nenoliedzami, stihiski – dažādu dzīves apstākļu un sociālās pieredzes, tradīciju ietekmē. Sabiedriskās domas aktivitāti un faktisko nozīmi sabiedrības dzīvē nosaka sabiedrības struktūra, kultūra, sociālie institūti un, kas svarīgi – brīvību attīstības pakāpe.…
Pēdējā laikā dažādos informācijas nesējos varam sastapties ar atšķirīga izmēra anketām un anketiņām, nepārtraukti kāds atšķirīgā telpā un veidos vēlas noskaidrot mūsu viedokli par dažādiem mūsu sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem. Aktuāls kļūst jautājums – vai katru anketēšanu, kas ir ļoti izplatītas, var uzskatīt par zinātniski pamatotu pētījumu? Uz šo jautājumu viennozīmīgi var dot noraidošu atbildi, jo ne visos anketēšanas izmantošanas gadījumos tiek stingri ievērotas visas ticama un uz zinātniskuma principiem balstīta pētījuma veikšanai nepieciešamās pamatprasības, kas līdz ar to nesniedz reprezentatīvus, objektīvus pētījuma rezultātus, kas atbilstu reālai situācijai. Plaši izplatītais amatierisms jau ir nodarījis lielu ļaunumu tādas pētnieciskās disciplīnas kā socioloģijas prestižam un mazinājis tās praktisko nozīmi, kur tiešām pētnieciskajā darbībā daudz tiek izmantota tāda informācijas ieguves metode kā anketēšana. Šāda situācija radījusi negatīvu ietekmi arī politisko procesu izpratnes jautājumos. Sabiedrības politiskās dzīves aspektā svarīgi ir noskaidrot tādus jautājumus kā, piemēram, - ko valsts iedzīvotāji domā par partiju izredzēm nākamajās vēlēšanās, kā viņi vērtē politiķus un viņu darbu ( politiķu reitingi) - respektīvi, sabiedriskās domas izpēte nav iedomājama bez tādas aptaujas metodes izmantošanu kā anketēšana. Darba mērķis ir izprast anketēšanu kā empīriskā pētniecībā pielietojamu sociālās informācijas ievākšanas metodi kvantitatīvajā pētniecībā. Mērķa sasniegšanai mēs aplūkosim anketēšanu kā vienu no aptaujas metodēm kvantitatīvajā pētniecībā, uzsvaru liekot uz centieniem atklāt tos faktorus un pamatnosacījumus, kas padara anketēšanu par zinātniska pētījuma vitāli nozīmīgu sastāvdaļu jeb – kad varam runāt par anketēšanu kā zinātniska pētījuma pirminformācijas ievākšanas metodi.
- Datu savākšanas metodes
- Kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes. Anketēšana
- Zinātnisko pētījumu metodes
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Datu savākšanas metodes
Referāts augstskolai11
-
Zinātnisko pētījumu metodes
Referāts augstskolai10
-
Galvenās pētnieciskās metodes sociālajā psiholoģijā
Referāts augstskolai15
-
Datu avoti un to vākšanas metodes
Referāts augstskolai13
-
Finanšu stāvokļa analīzes elementi
Referāts augstskolai7