Pārmaiņas sabiedrībā ir saistītas ar pārmaiņām cilvēku apziņā, viņu dzīvesveidā, viņu vērtību manifestēšanā. Līdz ar sabiedrības un valsts demokratizācijas procesiem būtiski mainījās cilvēka loma sabiedrībā kultūrvidē, dabas vidē un sevis apzināšanā. Savukārt izmaiņas sabiedrībā mudināja domāt par paradigma maiņu.
Demokrātiskā valstī centrālais ir cilvēks ar vēlmi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi labklājībā. Skolai demokratizācija gan vadības, gan izglītības līmenī nozīmē nepieciešamību spēcināt sadarbības prasmes, māku diskutēt, radīt iespēju iniciatīvai, kā arī apzināties personīgo atbildību un savu ietekmi uz sadarbības attīstību. Viens no ceļiem ir pakāpeniska pāreja no mācīšanas uz mācīšanos, izglītības nodrošināšana sev izvēlētajā jomā, izglītības iespējas mūža garumā. Tas prasa apzināt sociālo pasūtījumu skolai, skolēnu un vecāku vajadzības un intereses.
Pakāpeniska integrācija Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās ir vienlaikus arī mūsu valstiskuma garantija. Virziens no Latvijas izglītības prasa jo plašu Eiropas kultūrvides iepazīšanu, valodas prasmi, jaunu domāšanu dzīvei daudzkultūru sabiedrībā gatavību mūžizglītībai.
UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā „Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam” tiek uzsvērts, ka izglītības politikai skolu izglītības kvalitātes jautājumos būtu jārisina no trim viedokļiem:
1.Pedagogu darbības kvalitātes uzlabošana (sākotnējā izglītošana, tālākizglītība (mūžizglītība) un citi pasākumi).
2.Izglītības programmu izstrādāšana un pilnveidošana (vienlaicīgi attīstot mācīšanas metodes, mācību materiālus, grāmatas, datoru izmantošanu u.c.).
Mācību satura izstrādāšana humanitārajās, sociālajās un dabas zinātnēs ir jāņem vērā jaunākie zinātniskie pētījumi, bet mācīšanas un mācīšanās metožu izvēlē vēlams izmantot eksperimentālo darbu, dabas novērojumus un darba pieredzi.…