Katras teorētiskas pieejas kontekstā tiek piedāvāta atšķirīga problēmu risināšanas stratēģija, lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi – atrisinātu vai mazinātu sociālās problēmas.
Balstoties uz atšķirīgajām teorētiskajām pieejām, tiek aprakstītas dažādas metodes, ar kurām var sasniegt mērķi. Faktiski izmantojamo metožu klāsts bieži vien mēdz atkārtoties – tas tiek pieņemts no vienas teorētiskās pieejas uz nākamo ar nelielām izmaiņām un papildinājumiem. Tas nozīmē, ka bieži vien tās pašas metodes tiek izmantotas, balstoties uz atšķirīgām teorētiskajām pieejām.
Pētniecības metodes sociālajā darbā var tikt izmantotas dažādiem mērķiem. Tās var būt metodes, ar kuru palīdzību tiek pētīta iejaukšanās ietekme uz klientiem, to grupām, tās var būt metodes, kas pēta viedokļus un uzskatus dažādos sociālos jautājumos, tās var būt metodes, ar kuru palīdzību tiek atklātas jaunas cēloņsakarības, likumsakarības, iemesli kādām problēmsituācijām u.tml. Liela daļa pētniecības metožu sociālajā darbā ir aizgūtas no socioloģijas, dažas - no psiholoģijas.
Visas pētniecības metodes sociālajā darbā var iedalīt divās lielās grupās:
1) pētījumu metodes, kuras izmanto veicot pētījumu;
2) iejaukšanās efektivitātes novērtēšanas metodes.
Savā darbā apskatīšu kvalitatīvās pētījumu metodes pirmssākumus un to iedalījumu.