Kvalitatīvā un kvantitatīvā pieeja - divas paradigmas socioloģiskajos pētījumos

Fenomenoloģijas pārstāvis ir Edmunds Huserls. Pretstatā pozitīvismam jeb “zinātniskajai” filozofijai, fenomenoloģija uzskata, ka realitāte pēc savas būtības ir relatīva [tāda, kas pastāv un mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem (pretstats absolūtam)] un subjektīva. Radās kā virziens ar pārliecību, ka filozofijai pirmām kārtām vajag pievērstie apziņas struktūrām un visiem tiem procesiem, kas mūsu galvās veido jēgas, kuras tālāk attiecīgi veido visu mūsu dzīvi. Ja fenomenoloģijas radītājs Huserls uzsvēra, ka jāanalizē ir paša cilvēka apziņa un process, kā tajā top jēgas, tad viņa sekotāji Šics un Lukmans pirmām kārtām pievērsās atziņai, ka sabiedrība funkcionē saistībā ar tajā jau esošajām apjēgumiem, kurus darbojoties cilvēks nepārtraukti interpretē un pārinterpretē. 1

Fenomenoloģiskā socioloģija ir cieši saistīta ar M.Vēbera uzskatiem un simbolisko interakcionismu. Fenomenologi nododas sociālo fenomenu sapratnei no paša faktora perspektīvas. Šeit tiek uzsvērta cilvēka personiskā izpratne, ko izsaka ar kvalitatīviem datiem.…