„Nedz rūgtums, ko izraisa zema kvalitāte ir aizmirstams, nedz tas ir saldināms ar zemu cenu. „ (Marķīzs De Levants 1734.g).
Kvalitātes jēdziens nav mūsdienu izgudrojums, jau pirms daudziem gadu simtiem cilvēks apzinājās, cik būtiska nozīme ir viņa izgatavotās lietas izskatam, formas atbilstībai, noteikta pircēja vajadzību, vēlmju atbilstībai – kvalitātei. Tikko cilvēks iemācījās izgatavot vairāk lietu nekā tam nepieciešams ikdienā, viņš sāka savu preci pārdot vai iemainīt pret sev citām vajadzīgām lietām. Cilvēkam ātri nācās saprast, cik svarīga nozīme ir tam, lai varētu panākt, lai piedāvātā prece piesaistītu potenciālā klienta uzmanību un, lai viņš būtu gatavs to nopirkt. Viduslaikos izstrādājumu kvalitāte kļuva par katra sevis cienoša amatnieka goda un cieņas jautājumu, kā arī reputāciju un turību nodrošināja viņa izstrādātās lietas kvalitāte.
Pagājušā gadsimta 40. gados sākās strauja kvalitātes jomas attīstība un šajā laikā radās arī slaveni „kvalitātes guru”. Slavenākie no tiem bija – Demings, Krosbijs, Šingo, Taguči, Išikava u.c. .
Japāņu ieguldījums kvalitātes nodrošināšanā ir nenovērtējams. Pēc otrā pasaules kara Japāna pārstrādāja agrākos valsts politikas mērķus, tā vairs nekoncentrējās uz jaunu teritoriju iekarošanu , bet gan uz ekonomisko mērķu sasniegšanu caur kvalitāti. Sākotnēji japāņu preces, kas ieplūda rietumu tirgū bija bēdīgi slavenas ar savu zemo kvalitāti, kas, protams, Japānai nenesa plānoto peļņu, tādēļ, japāņiem nekas cits neatlika kā sākt domāt par kvalitātes uzlabošanu. …