Kvalifikācijas eksāmens socioloģijā. 2.daļa

MIKROSOCIOLOĢIJAS PAMATPRINCIPI
Mikrosocioloģija pievērš uzmanību sociālām mikrogrupām, to struktūrai un funkcionēšanai. Tā radusies 20.gadsimta 20.gados pozitīvisma ietekmē. Mikrosocioloģija ir cieši saistīta ar sociālo psiholoģiju un tajā ir vairāki novirzieni: sociometriskais (Dž.L.Moreno skola), grupas dinamika (K.levina skola) un citi novirzieni. Mikrosocioloģija ir saistīta arī ar Simbolisko interakcionismu (mijiedarbība) – mācība, kas atrodas uz socioloģijas un psiholoģijas robežas. Šīs mācības pamatlicējs ir MĪDS. Simboliskajā interakcionismā domāti valodas jeb kominikatīvie simboli, kas tiek uztverti kā ļoti daudzveidīgas zīmes, kuras neaprobežojas ar rakstu vai neverbālām zīmēm. Mikrosocioloģijā runa ir par uztveri, dažādiem cilvēka tēla aspektiem jeb par dažādiem „Es”.
1.princips. Cilvēku mijiedarbība ar citiem cilvēkiem ir atkarīga no viņu nozīmes, ko šie mijiedarbības procesi nozīmē pašam cilvēkam.
2.princips. Cilvēks patvaļīgi šīs nozīmes neizdomā.
3.princips. Šīs nozīmes var arī mainīties jeb būt modificējamas, tās nav stabilas un nemainīgas.
Lai noskaidrotu sabiedrības procesus, pirmkārt tos saista ar kvalitatīvo metodoloģiju – intervijas, biogrāfijas, monogrāfiskie apcerējumi. Akcents ir tas, ka ar šo metožu palīdzību ir lielāka iespējamība parādīt indivīda attieksmes un iezīmes.

…