SECINĀJUMS
• Latvijai ir jāveido vienota un koordinēta vidēja un ilgtermiņa darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas sistēma, no tās izrietot varētu sekmīgi attīstīties darba tirgus politika.
• Latvijā dotajā brīdī ir izveidojusies situācija, kurā darbaspēka pieprasījums netiek apmierināts un tai pat laikā ir salīdzinoši augsts darba meklētāju īpatsvars. Tas nozīmē, ka daļai no tik pieprasīto darbinieku nav atbilstošas kvalifikācijas vai arī trūkst praktisku iemaņu, lai kvalitatīvi veiktu konkrēto darbu.
• Šogad 2007. gadā tika prognozēts, ka darbaspēka nodrošinājums konkrētās profesionālās darbības nozarēs būs mazāks par 50%.
• Visizteiktākais darbaspēka trūkums tika prognozēts arī tūrisma speciālistu vidū. Domājams, tas saistīts ar tūrismam raksturīgo specifiku. Ne kurš katrs var strādāt viesmīlības uzņēmumā, apkalpojošā sfērā. Ir jābūt cilvēkam ar dotībām, lai pārdotu pircējam tūrisma pakalpojumu. Arī tāpēc tikai daļa jaunie- skolu beigušie speciālisti ir spējīgi turpināt savu izvēlēto karjeras ceļu, pielietojot to praktiski darbojoties tūrisma uzņēmumā.
• Vēlme studēt tūrisma specialitātes aizvien pieaug, taču, domāju, tas vairāk saistīts ar to, ka strauji attīstās šī tautsaimniecības nozare un studenti mācās ar cerībām sev nodrošināt labu darbu tūrisma nozarē.
• Savukārt, no pretējā viedokļa, nespējot piedāvāt atbilstošu atalgojumu, tie zaudēti uzņēmumos labi tūrisma speciālisti un viņiem rodas vēlme pārkvalificēties citā, labāk apmaksātā nozarē.
• Lauku rajonos īpaši ir aktuāla tēma, ka tūrisma nozarē strādājošie nesaņem adekvātu atalgojumu, viņi strādā par zemu algu, kas nemotivē būt labam darbiniekam. Netiek piedāvātas izaugsmes iespējas, arī tas ir iemesls, lai uzņēmumā nestrādātu profesionāļi – kvalificēti darbinieki.
…