Darbaspēka trūkums Latvijas lauku reģionos ir bijusi aktuāla problēma valstī kopš neatkarības atgūšanas.
Lauku teritorijās trūkst darbavietu, nav pieejami pakalpojumi, tādēļ daudzi lauku iedzīvotāji ik dienas dodas uz darbu uz lielākajām apdzīvotajām vietām vai pārceļas uz dzīvi pilsētās. Iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošana un pastāvīgs finanšu trūkums pašvaldībās rada spriedzi lauku teritorijās. Tādēļ, lai lauku reģionos piesaistītu darbaspēku ir jārada reģiona pievilcība, kas izpaužas visdažādākajos veidos – no augstas kvalitātes infrastruktūras līdz reģiona un vietējā mēroga kultūras pasākumiem. Izmantojot efektīvu plānošanu un izstrādājot projektus, jānodrošina reģiona attīstība un iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšana, kas piesaistītu potenciālos darbiniekus apmesties uz pastāvīgu dzīvi laukos.
Taču, neskatoties uz to, mainās lauku ekonomiskās darbības formas. Lauki vairs netiek uzlūkoti tikai kā lauksaimnieciskās darbības veikšanas vieta. Pieaug pieprasījums pēc dažāda veida pakalpojumiem. Tas lauku teritorijām sniedz jaunas uzņēmējdarbības iespējas.
Lauku rajonos cilvēku resursu un to kvalifikācijas līmenis parasti ir zemāks nekā pilsētās. Pilsētas piedāvā daudz plašākas izglītības iespējas pēc pamatskolas un vidusskolas beigšanas. Iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars pilsētās ir krietni lielāks nekā laukos. …