Ievads
Muzikālā audzināšana ir universāls audzināšanas veids, jo tai ir milzīga ietekme uz bērnu emocionālo attīstību, kā arī lielā mērā tā saistās ar izziņas procesiem. Mūzikā ir ne tikai emocijas, bet arī liela ideju, fantāzijas un tēlu pasaule, kas saistās ar bērnu radošuma attīstību. Arī ritma izjūtas sekmēšana pieder pie pirmsskolas izglītības programmas mūzikas nodarbības uzdevumiem.
Bērni ar ritmu sastopas visā savā ikdienā, tomēr bieži to pat neapzinās vai nepievērš tam pienācīgu uzmanību. Ritms bērniem izpaužas visapkārt. Bērni vēro ritmiskas izmaiņas dabā, arī cilvēka daba pati no sevis ir ritmiska: sirdspuksti, elpošana. Bērni runā, klausās dzirdēto un veic kustības noteiktā ritmā.
Neaizstājams palīgs bērna ritma izjūtas veicināšanā ir tieši kustību rotaļa, jo rotaļa ir galvenais darbības veids pirmsskolas vecumā, savukārt bērna attīstība notiek darbībā.
Muzikāli ritmiskās rotaļas un spēles izraisa bērnos prieku, tās labvēlīgi ietekmē vispārējo bērna attīstību.
Pateicoties kustību rotaļu daudzpusībai, bērnā paplašinās zināšanas par apkārtējo pasauli, kā arī attīstās ritma izjūta un spējas radoši un bez aizspriedumiem lietot savu ķermeni.
Kustību rotaļas un ritmiskie vingrinājumi veicina bērna apķērības un prāta attīstību, jo bērnam ķermenis ir jāvirza uz ritmiskām darbībām.
S. Grasmane atzīst, ka mūzika ir viens no tiem mākslas veidiem, kas visdaudzveidīgāk attēlo cilvēka emocionālo dzīvi. Mūzika ir arī tā, kura šīs emocijas modelē, rada vienas vai otras noskaņas, izjūtas cilvēkā [7,18].
Tā kā rotaļa ir pirmsskolas vecuma bērnam vissaprotamākais, interesantākais darbības veids, tad no skolotāja ir atkarīgs, vai rotaļa veicinās bērna attīstību. Kustību rotaļas ir jāprot prasmīgi pielietot, iepazīstinot un veidojot dažādas iemaņas, kur viena no tām ir ritma izjūtas attīstīšana.
Savā izstrādātajā bakalaura darbā, pētīju attiecīgā vecumposma attīstības likumsakarības balstoties uz G. Svences, A. Ļubļinskas darbiem, kā arī dažāda veida metodisko literatūru, lai iepazītos ar atziņām par ritma izjūtas nozīmi bērna attīstībā. Šīs atziņas gūtas no dažādu autoru darbiem. No teorētiskajiem pārstāvjiem iepazinu I. Surudas, L. Jērcumas, M. Bičukas, S. Grasmanes, N. Pagrabas darbus. Praktiskos ieteikumus vairāk iepazinu caur V. Apares, S. Kvieses, L. Rozītes, I. Rožiskas, S. Pugačas atziņām. Lai izzinātu dažādas atziņas par kustību rotaļu, kā bērna attīstītāju, pētīju pedagoģisko literatūru par rotaļu nozīmi bērnu attīstībā un par kustību rotaļu apguves iespējām. Par šo tēmu rakstīja D. Dzintere, J. Grants, J. Udaļcova.
Tomēr tieši par kustību rotaļu izmantošanas iespējām, bērna ritma izjūtas attīstības veicināšanai mūzikas nodarbībās ir nepietiekams informācijas daudzums. Kustību rotaļas panākumi ritma izjūtas attīstības sekmēšanai atkarīgi ne tikai no tā, cik pati rotaļa saistoša, bet stipri vien arī no rotaļas vadītāja kompetences. Tādēļ mans bakalaura darba temats ir: „Kustību rotaļa - ritma izjūtas attīstības sekmētāja pirmsskolas vecākā vecuma bērniem”.
…