Baltijas jūras piekrastes teritorija, no izveidošanas brīža līdz mūsdienām, visu laiku bija strīdus priekšmets. Par valdīšanu šajā teritorijā cīnījās stiprākās kaimiņu valstis: Dānija, Zviedrija, Polija, Vācija, Krievija; jo pārvaldot Baltijas jūras piekrastes teritoriju, viņi iegūtu tirdzniecības izeju uz Rietumeiropas valstīm, kā arī Ameriku. Tādēļ Latvijas un Igaunijas teritorijā vienmēr notika kari, saimniecības un tirdzniecības ziņā valsts nekādi nevarēja sasniegt augstu līmeni. Sākumā, šo teritoriju pārvaldīja vācu iekarotāji; pēc tam, Latvija un Igaunija piederēja Poļu – Lietuvas valstij; vēlāk, Vidzemes teritorija – Zviedrijai, tālāk, Latvija tika pievienota Krievijai utt. Katrs gribēja iegūt vairāk peļņas, tādēļ vietējie iedzīvotāji tika izmantoti kā bezmaksas darba izpildītāji. Livonijas laikā Latvijas zemniekiem tika pilnībā atņemta brīvība un izveidojās dzimtbūtnieciska iekārta. Ar katru jaunas valsts ienākšanu Baltijas teritorijā, zemnieki arvien vairāk tika vergoti. Daži valdnieki mēģināja uzlabot zemnieka statusu un ierobežot muižniecības tiesības, piemēram hercogs Vilhelms, bet tas viņam neizdevās. Muižniecība, kas sastāvēja galvenokārt no ārzemju iekarotājiem – vāciešiem, poļu un zviedru muižniekiem, nežēlīgi izmantoja zemnieka darbu un spēku savas bagātības palielināšanai. …