Ievads.
Rakstīt par Ketleru dzimtas hercogiem izvēlējos, jo šī ģimene izveidoja un valdīja Kurzemes un Zemgales hercogisti, kas, var teikt, bija pirmais mēģinājums kādai no Latvijas daļām kļūt neatkarīgai no lielo valstu kundzības. Vāciešu Livonijas ordeņa mestrs un viņa bērni centās nodibināt paši savu patstāvīgu valsti – hercogisti.
Kurzemes un Zemgales hercogistes rašanās.
Livonijas karš.
(1558-1583)
Karu uzsāka Krievijas cars Ivans Bargais, kura karaspēks 1558. gadā iebruka Livonijā. Livonija savu iekšējo karu (starp ordeņa un bīskapu valstiņām) dēļ bija novājinājusies, un tai trūka nauda un karaspēks, lai varētu pretoties lielās kaimiņvalsts uzbrukumiem.
Tā kā tajā laikā par varu Baltijas jūrā cīnījās arī Zviedrija, Dānija un Polija-Lietuva (Žečpospolita), karā iesaistījās arī šīs valstis. Tās uzskatīja, ka katra ir tiesīga iegūt sev Livonijas mantojumu. Sākās Livonijas dalīšana.
Lai nenonāktu bargās Krievijas sastāvā, Livonijas ordenis nolēma pakļauties Polijas-Lietuvas valstij.
Tagadējā Igaunijas dienvidu daļa, Vidzeme un Latgale nonāca tiešā Polijas-Lietuvas pakļautībā. Savukārt Kurzemē un Zemgalē tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste – Polijas-Lietuvas vasaļvalsts.
Hercogistes dibināšana.
(1562.gada 6.marts)
Pēdējais – 48. Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers jau 1560. gadā bija sācis sarunas “par zemes nākotni” – kaulēties par atkāpšanās maksu, tādējādi cenzdamies nodrošināt savu personisko nākotni, kas viņam arī izdevās.
1562. gada 5. martā Rīgas pilī notika svinīga valsts varas nodošana Polijas karalim Sigismundam II Augustam. Gothards novilka savu mestra mēteli un nodeva visus savas valdīšanas simbolus Polijas karaļa komisāra rokās. Bijušie ordeņa vasaļi deva uzticības zvērestu karalim.
…
