Ievads
Pilis ir viens no valstu un pilsētu lielākajiem un ievērojamākajiem simboliem. Tās sevī ietver dažādus patiesus vēstures notikumus un stāstus. Katrai pilij ir sava teika, savas asociācijas un vēstures iezīmes.
Pilis var iedalīt bīskapa pilīs un ordeņa pilīs. Diemžēl daudzas pilis nav saglabājušās līdz mūsdienām, to vietā redzamas vai nu drupas, vai tikko jaušama pils kādreizējā atrašanās vieta.
Par tēmu – Kurzemes pilis tūrisma maršrutā – izvēlējos rakstīt, jo esmu bijusi daudzās Latvijas pilīs, esmu lasījusi piļu vēsturi, kā arī interesantās teikas un nostāstus. Man ļoti patīk katras pils atšķirība no citām. Pilis, kurās esmu bijusi, ir ļoti krāšņas, parasti tām ir skaista apkārtne: parki, dārzi, dziļie aizsarggrāvji, pils kompleksam piederošas veclaicīgas ēkas - staļļi, klētis, muižas, dzīvojamās ēkas, un interesantas ekspozīcijas pils iekšpusē.
Darba mērķis apkopot informāciju par Kurzemes pilīm un noskaidrot to nozīmi Latvijas tūrismā.
Darba uzdevumi:
1. iepazīties ar literatūru un citiem informācijas avotiem par doto tēmu;
2. salīdzināt un apkopot internetā pieejamo informāciju par apmeklētākajām pilīm;
3. iztirzāt informāciju par doto tēmu.
Darbs sastāv no teorētiskās daļas, pētnieciskās daļas un pielikuma, kurā iekļauti gan interesanti nostāsti, teikas un spoku stāsti, gan ievietotas piļu attēli.
1. Piļu iedalījums
Katra pils celta ar noteiktu mērķi. Vairums pilis kalpojušas kā aizsargceltnes, bet, lai arī kāds bijis iemesls, kādēļ tika celtas pilis, tajās visās risinājās konkrētā gadu posma sadzīve un notikumi.
Pilis var iedalīt tādās kā divās lielās piļu grupās:
1. ordeņa pilis;
2. bīskapa pilis.
No 13. līdz 16. gadsimtam Latvijā uzceltas vairāk nekā 100 ordeņa un bīskapu pilis. Dažas Kurzemes viduslaiku pilis, piemēram, Ventspils, Dundagas, Ēdoles, saglabājušās līdz mūsdienām. Pēc 16. gadsimta lielākā daļa piļu un muižu celtas hercogiem un muižniekiem. Visas pilis, mainoties īpašniekiem, gadu gaitā piedzīvojušas vairākas pārbūves. [7;68]
…
