Kurzemes hercogistes tiesību raksturojums

Pēc Livonija kara (1558-1582) beidza pastāvēt Livonijas konfederācija. Igaunijas Dienvidi un Latvijas Ziemeļaustrumi nonāca tiešā Polijas pakļautībā, tur izveidoja Pārdaugavas hercogisti. Daugavas rietumkrastā tika izveidota Kurzemes hercogiste. Sākumā tā juridiski atradās Lietuvas dižkungaiša pakļautībā, vēlāk Polijas-Lietuvas karaļa pakļautībā, izņemot Piltenes autonomo apgabalu, kas atradās tiešā Polijas pārvaldē, un Grobiņas novadu. Par pirmo Kurzemes hercogu kļuva pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers.
Kurzemes hercogiste, pilnajā nosaukumā Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Senigaliae /lat/ Herzogtum Kurland und Semgallen /de/) bija Polija Lietuvas vasaļvalsts*, kas no 1561 līdz 1795.gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Kurzemes hercogistes konstitucionālie pamati tika noteikti līgumā, kurš tika noslēgts 1561.gada 28.novembrī un 1579.gada investūras rakstā. Bijušās Livonijas teritorijas daļa uz dienvidiem un rietumiem no Daugavas tika noformēta kā Kurzemes un Zemgales hercogiste. Kurzemes hercogistes teritorijā neietilpa agrākā Kurzemes bīskapijas zeme, kas kopš 1559.gada piederēja Dānijai. Pēc Polijas un Dānijas kara 1585.gadā šo teritoriju par 30000 dālderu ieguva Polija. 1611.gadā to noformēja kā Piltenes autonomo apgabalu, kas tika pakļauts tieši Polijai. Tikai Kurzemes hercogam Jēkabam izdevās uz laiku iegūt Piltenes apgabalu. Šīs tiesības gan Kurzemes hercogam atņēma 1717.gadā. Grobiņas novads arī ilgu laiku neietilpa Kurzemes hercogistes teritorijā. To Gothards fon Ketlers 1560.gadā bija ieķīlājis Prūsijas hercogam parādu nodošanai.

…