Livonijas valstiņu savienībai izirstot tagadējā Kurzeme un Zemgale tika pārveidota par hercogisti - no Polijas - Lietuvas atkarīgu valstiņu.
1562.gada 5.martā Rīgas pilī Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers visas valdīšanas zīmes nodeva Polijas karaļa Sigismunda II Augusta komisāra rokās. Iedzīvotājiem bija skaidrs, ka vecie bruņinieku laiki vairs neatgriezīsies. Visi agrākie ordeņa vasaļi nodeva savu uzticības zvērestu Polijas karaļa komisāriem, izņemot Rīgas pilsētas pārstāvju, kuri atteicās padoties jaunajai varai. Nākošajā dienā 6.martā Ketlers izsludināja, ka viņš esot „no Dieva žēlastības Livonijas hercogs Kurzemē un Zemgalē”. Var uzskatīt, ka ar šīm svinībām tika nodibināta Kurzemes hercogiste. Lai gan tikai pēc trīs gadiem Polijas karalis atsūtīja hercogam valdīšanas zīmes – cepuri, mēteli, zizli, jostu, karogu, vairogu un zobenu. Pirmajam hercogam G.Ketleram bija grūti valdīt – viņš bija pakļauts Polijas karalim. Pēc karaļa aicinājuma hercogam ar 30 jātniekiem vajadzēja doties karā. Sākotnēji hercogs nepārvaldīja visas hercogistes zemes: bijusī Kurzemes bīskapija piederēja Dānijai. Tās dēļ cīnījās Polijas un Dānijas karaļi. Kurzemes hercogs ieguva tiesības atpirkt šīs zemes no Dānijas.…