Secinājumi
Sava referāta noslēgumā secinu, ka Reformācijas norise Kurzemes hercogistē krasi atšķīrās no tās norises citos apgabalos, jo Kurzemē un Zemgalē nebija ievērojamu tirdzniecības centru un pilsētu, kas lielākoties bija Vidzemē. 1570.gadā tika izdoti Kurzemes Baznīcas likumi. Piltenē bija sava organizētā Baznīca, pat ar savu Baznīcas satversmi, ar zināmu neatkarību, kā arī ar savu superintendentu, ar savu konsistoriju. Šāda kārtība tā pastāvēja kādus pāris gadsimtus. Kurzemes Baznīcas priekšgalā bija konsistorija, kuras sastāvā bija trīs augstākie hercoga ierēdņi un trīs mācītāji. Priekšsēdētājs bija valsts kanclers- mūsdienu ministru prezidents. Augstākais garīgais loceklis bija Jelgavas superintendants. Par Kurzemes Baznīcas ziedu laikiem var runāt XVII gs. vidū. To ievada vairāki garīgie darbinieki, prāvesti, superintendenti. Jau pieminētais Aleksandrs Einhorns. Lielais Baznīcas rakstnieks Georgs Mancelis. Pirmais latviešu garīgais dziesminieks Kristofs Fīrekers, superintendents Heinrihs Adolfijs, neminot vēl daudzus citus. Iezīmējās spožs augšupejas laikmets Kurzemes garīgajā dzīvē un kristīgās ticības kopšanā. 1685.gadā Kurzeme dabūja savu pirmo atsevišķi izdoto Dziesmu grāmatu ar 289 dziesmām. 18. gs. vidū, pretstatā Vidzemei, Kurzemē nebija novērojama plaša Brāļu draudzes darbība. Kurzemē luteriskās baznīcas pārvaldīšanā XIX gs. nekādas svarīgas pārmaiņas nav notikušas. Pēc 1832. gadā izdotā likuma priekš evaņgēliski-luteriskās baznīcas ieviešanas visā Krievijā, visa Kurzeme un Zemgale tika sadalīta 8 prāvestu iecirkņos. Visas šīs provinces garīgās dzīves priekšgalā bija Kurzemes konsistorija, kuru likvidēja tikai 1920. gadā, nododot visas tās lietas Vidzemes konsistorijai. Bet 1922. gadā arī to likvidēja, nodibinot evaņgēliski-luteriskās baznīcas virsvaldi. 1905. gada revolūcijas notikumi pilnā mērā atklāja, cik dziļa plaisa bija radusies starp lielu latviešu tautas daļu un evaņģēlisko baznīcu Kurzemē un Vidzemē. Peēc Latvijas republikas nodibināšanas vācu mācītāju vietā nāca jauni-latviešu- garīdznieki,kas latvieša sirdij bija daudz tuvāki,un tādēļ arī tautā guva labākus panākumus.
Sarežģījumus referāta gaitā man radīja avotu un literatūras autoru izteiksmes veids, konkrēti veclaicīgais valodas stils,kas vietums traucēja uztvert ,ko autors savā darbā ir mēģinājis pateikt.
Kopumā varu secināt, ka Kurzemes Baznīca ir gājusi savrupu ceļu no Vidzemes un Latgales Baznīcām.
…
