Lakstaugi, ļoti reti krūmi. Tāpat kā citām dzimtām, arī kurvjziežiem noslēpums ir ziedos, to sakārtojumā – ziekopās, ko sauc par kurvīti. Mazāk uzmanīgs vērotājs varbut pat nepamanis, ka pienenei, pīpenei vai asterei ir ziedkopa, jo tā izskatas pec viena liela zieda. Zidkopu apņem vīkals, t.i., stumbra augšlapu (vīkllapu) vainags. Pietam bieži vien kurvīša ārmalā ziedi var būt citādi nekā kurvīša vidū – stobrziedi un mēlziedi. Stobrziedu veido 5 stobriņa saaugusas vainaglapas. Mēlzieds sastāv no ļoti īsa stobriņa, kas pāriet 5 saaugušās vainaglapās, kam ir 5 zobiņi. Ziedi – bezdzimuma, jo tiem nav ne putekšņlapu, ne auglenīcas. Kauslapu nav, to vietā ir kausa matiņi vai matkauss. Auglis parasti ir sēklenis. Pasaulē ir konstatēts apmēram 22000 sugu, Latvijā 190 sugu. Dzimta izplatīta pa visu zemeslodi. Dzimtas saimnieciskā nozīme vispusīga. Daudzus augus izmanto uzturā, iegūst vērtīgas eļļas, izejvielas rūpniecībai, izmanto ārstniecībā utt.
Dzimtā ļoti daudz vērtīgu dekoratīvo augu, kurus plaši izmanto apkārtnes apzaļumošanā: asteres, dālijas, gailardijas, ilzītes, kumelītes, ligulārijas, rudbekijas, rudzupuķes, samtenes, saulgriezes u.c.
Kā telpu augus no kurvjziežu dzimtas izlieto othonna un sencio ģinšu sukulentā sugas. Siltumnīcās pēdējos gados pie mums ļoti plaši audzē gerberas.
…
