Nolēmu rakstīt pētījumu tieši par K.Vonnegūtu, jo biju par viņa darbiem dzirdējusi ļoti labas atsaukses gan no draugiem, gan no ģimenes locekļiem. Mēģinot ievākt informāciju par pašu autoru, man nākas saskarties ar likumsakarību, ka par autoriem, kuri joprojām ir mūsu vidū, ziņas ir ļoti trūcīgas. K.Vonnegūts tiek ļoti plaši citēts, jo viņam ir raskturīgi ļoti strāpīgi un kodolīgi izteikumi par visdažādākajām tēmām, sākot ar politiku, beidzot ar mīlestību.
Izvēlējos lasīt minētā autora vienu no jaunākajiem darbiem ‘’Laikatrīce’’. Pats autors gan apgalovo, ka šī ir viņa pēdējā grāmata, taču, iepazīstoties ar viņa daiļradi un stilu, tam ir grūti noticēt.
Autora dzīve un nozīme literatūrā.
Kurts Vonnegūts ir spilgts modernisma pārstāvis, kurš nesen nosvinējis savu 82. dzimšanas dienu. Kurts Vonnegūts ir amerikāņu rakstnieks, kurš dzimis Indianopolisā 1922.gada 11.novembrī arhitekta ģimenē. Līdz iesaukšanai armijā studējis bioķīmiju Kornelas universitātē. Piedalījies otrajā pasaules karā. Karoja Vācijā, kur viņu 1944.gada beigās saņēma gūstā un nosūtīja uz Drēzdeni. Tur viņš pieredz kā šo pilsētu, kurā nav nedz armijas daļu, nedz kara rūpnīcu, amerikāņu bumbu sprādzieni nolīdzina līdz ar zemi. Pēc kara Vonnegūts atgriezies dzimtenē pabeidz universitāti, taču apgūtajā antropologa specialitātē nestrādā, bet iestājās darbā ‘’General Electric’’ reklāmas nodaļā. Viņš sāk rakstīt stāstus un tos publicēt žurnālos.
Kurts Vonnegūts priecē savu, arvien pieaugošo, lasītāju pulku ar ne mazums ievērojamiem darbiem. Īpašu atzinību rakstnieks ieguvis par romānu ‘’Lopkautuve Nr.5 jeb Bērnu krusta karagājiens’’. Iecienīti un populāri ir arī citi darbi-‘’Lai dievs jūs svētī, mister Rouzovter! Jeb pērles cūkām priekšā’’(1965.g.), ‘’Čempionu brokastis’’(1973.g.), ‘’Balagāniņš jeb Es vairs neesmu vientuļš’’(1976.g.), ‘’Cietuma putns’’(1970.g.), ‘’Tieši mērķī’’(1982.g.) u.c.
…
