Kurskas kauja

Turpmākajā kara gaitā Sarkanās armijas uzbrukums vairs nebija apturams. [1, 161] Tā atbrīvoja Ukrainu, bet 1943. gada rudenī atbrīvoja Kijevu. Līdz gada beigām padomju armija bija padzinusi vērmahtu no Kaukāza, ielauzusies dziļi Baltkrievijas teritorijā. Hitlers vainoja visā savus ģenerāļus. Atkāpjoties, vācu karavīri iznīcināja pilsētas, sadedzināja ciemus, masveidā nogalināja iedzīvotājus.

NOBEIGUMS
Kaujās pie Kurskas (5. jūlijs-23. augusts 1943. gadā) notika lielākā tanku kauja pasaules vēsturē, lielākā tehnikas sadursme, un Vācija pirmo reizi cieta sakāvi motorizēto daļu sadursmē.
Šī kauja bija ļoti nozīmīga tāpēc, ka tā notika kara lūzuma posmā (kad visās frontēs stratēģisko iniciatīvu pārņēma sabiedrotie), respektīvi, tā padziļināja un pabeidza šo lūzumu karā pret nacistisko Vāciju Krievijas teritorijā, kas bija iesācies pēc kaujas pie Staļingradas. Tas bija nopietns pavērsiens padomju-vācu karā, kā arī vispār visā Otrajā pasaules karā. Šī kauja bija vērmahta pēdējais lielais ofensīvs Austrumu frontē, taču Vācijas cerības pārņemt iniciatīvu un atgūt zaudētās teritorijas beidzās ar neveiksmi. Sarkanā armija uzsāka plašu uzbrukumu, kas vairs nebija apturams, un vācu karaspēks atkāpās visā Dienvidu frontē.
…