Kursenieki

Secinājumi
Darba gaitā noskaidroju, ka kursenieki nav kurši, bet gan ir atsevišķa iedzīvotāju grupa, kas kādreiz apdzīvoja Kuršu kāpu teritoriju, bet mūsdienas kursnieku vairs nav. Daudzi nezinātaji mēdz jaukt kuršus ar kurseniekiem. Kursenieki ir īpaši ar to, ka tie dzīvoja savrup, noslēgtā teritorijā, tādēļ viņiem veidojās savas valodas īpatnības, kas nav raksturīgas latviešu literārajai valodai. Pētniekiem šī tēma ir saistoša, jo tajā joprojām ir daudz nepilnību, daudz līdz galam nenoskaidrotu jautājumu. Domas dalās par to, kad un no kurienes kursenieki ieceļoja Kuršu kāpās, tāpat arī par to, vai kursenieku valoda ir latviešu valodas dialekts vai atsevišķa valoda.
Rakstot darbu bija grūtības sameklēt informāciju par pašu autoru. Tomēr svarīgāko izdevās noskaidrot- Pēteris Vanags ir daudz pētījis latviešu un lietuviešu valodu vēsturi, pētījis senos rakstus. Viņš specializējies tieši vēsturiskajos baltu valodu jautājumos, dažādu pazīmju attīstībai laika gaitā u.tml.
Manuprāt, būtiskākais, ko Pēteris Vanags šajā rakstā pierāda ir tas, ka daudzie baltvācu un latviešu pētnieki ir tikai pastarpināti pievērsušies šim jautājumam, kuru apskata autors- vai kurseniekiem ir sava valoda vai dialekts. Viņš skaidri parāda, ka pētnieki ir pētījuši tieši kursenieku vēsturi, kultūru, bet mazāk valodu, kā rezultātā arī secina, ka šis jautājums vēl nav līdz galam izpētīts.
…