Steka pamatprincips ir – pirmo apstrādā kā pēdējo, pēdējo apstrādā vispirms. Angliski tas skan first in, last out, tāpēc arī šādu datu apstrādes principu sauc arī par FIFO. Rindā pirmos datus arī apstrādā vispirms, tāpēc šo principu sauc arī par LIFO – last in, last out. Pēc FIFO principa darbojas arī, piemēram, šaujamieroči – tās patronas, kas aptverē jeb magazīnā ir ielādētas pirmās, tiks izšautas pēdējās. Šīs analoģijas dēļ steku reizēm sauc arī par magazīnu. Steka princips bieži tiek izmantots arī kravu apstrādē – no kravas mašīnas vispirms ir jāizņem tā kravas daļa, kas atrodas virspusē jeb tika ielikta kā pēdējā, uz dzelzceļa – atpakaļceļā pirmais dosies vagons, kas stacijā iebrauca pēdējais, un citur.
Pieņemsim, ka mums ir jāuzraksta programma, kas palīdz komplektēt vilciena sastāvu. Tai jānodrošina divas pamatdarbības – izvest vajadzīgo vagonu no rezerves sliedēm jeb atzara un liekos vagonus novietot uz rezerves sliedēm. Pieņemsim, ka dzelzceļa stacija, kurai paredzēta programma, ir ļoti maza, un tajā ir tikai viens rezerves sliežu atzars, uz kura var novietot ne vairāk kā 50 vagonus. Datus par vagoniem (to numurus), kas novietoti uz rezerves sliedēm, organizēsim stekā. Līdzīgi kā rindu, arī steku var veidot gan statiskajā, gan dinamiskajā atmiņā. Abos gadījumos ir vajadzīgs viens mainīgais, kas glabā datus par steka sākuma vietu.
Šajā situācijā vienīgais vagons, kuru var izvest no rezerves sliedēm ir tas, uz kuru norāda mainīgais sakums - steka desmitajā pozīcijā esošais AF23. Lai fiksētu uz rezerves sliedēm novietotu jaunu vagonu, tā numurs jāieraksta atmiņā vienu pozīciju tālāk kā norāda mainīgais sākums. Ja šī mainīgā vērtība ir 50, tas nozīmē, ka rezerves sliedes ir pilnas un vagonus tur vairāk novietot nevar. Ja atzarā nav neviena vagona, mainīgā sakums vērtība ir 0. …
