Kultūrvēsturiskie objekti Priekulē

Priekule ir mazpilsēta Kurzemes dienvidrietumos, kuras kopējā platība sasniedz 538,2 ha, un mazpilsētu apdzīvo apmēram 3000 iedzīvotāju.
Vēstures avotos Priekule pirmo reizi minēta 1483.gadā, kad šeit zemi ieguvusi baronu Korfu dinastija. Par lielāku apdzīvotu vietu Priekule veidojas tikai pēc 1871.gada, kad cauri muižas zemei uzbūvēja dzelzceļu Liepāja - Viļņa.
Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis. Zviedru vārtu simbols ir attēlots pilsētas ģērbonī.

Otrais Pasaules karš Priekules pilsētu gandrīz noposta, atstājot lielākos Brāļu kapus Latvijā ar vairāk kā 23 000 apbedījumiem.
Priekulē dzimuši arī Latvijā plaši pazīstami un atzīti cilvēki, piemēram, dzejnieks un politiķis J. Peters, operdziedātāja A. Bigača, gleznotāja M. Muižule, keramiķe E. Zvagule, un rakstnieks Ē. Kūlis u.c.…