Kultūru atšķirības

Agrāk vai vēlāk katram cilvēkam kļūst skaidrs, ka viņš pieder pie kādas noteiktas kultūras. Parunas un ticējumi sastāda neatņemamu katras kultūras daļu un bieži vien atspoguļo problēmu daudz labāk nekā grāmatas. Tā mūsu krievu teiciens „Kas krievam labi, tas vācietim nozīmē nāvi”, pēc domas atbilst vienas grāmatas formulai par to pašu tēmu „attiecības pret starpkultūru kontaktiem pieprasa tiešu sapratni par adresāta sagatavotību uzņemt informāciju par ārējo kultūru. Spriežot pēc tā var pateikt, ka pāreja no vienas sociālās kultūras apkārtējās vides starptautiskā biznbes pie otra – prcess nav vienkāršs un bieži ir kritisks kā sākumā tā arī beigās, priekš šīs vai citas mārketinga darbības. Lai tiktu galā ar mārketinga nozīmību, atgriezīsimies pie paša vārda „Kultūra”. Kultūra kalpo kā novertējuma sapratne un attiecas pie tādas īpatnības, kuras tiešāk nevar nosaukt par kultūru, bet kulturalitāti. Kultūras daudzveidība šodien tiek mērītas ar četrciparu skaitļiem un salīdzināmas ar daudziem noteiktiem mārketingam veidiem atbilstoši mārketinga literatūrai. Daudzās ASV universitātēs starptautiskā mārketinga grāmatās kuruu autors ir Filips Katori ir rakstīts „Kultūra – cilvēka dzīves mozaika”.
Ir zināms, ka pastāv divas pamattipa zinību kultūras ar kurām jāmāk rīkoties, lai varētu veiksmīgi pāriet no vienas nacionalitātes vides biznesa pie cita. Visu zināšanu tips, kuru piedāvājam nosaukt par „jūtīgo zināšanu kultūru” ir pārstāvēts no faktiskajām zināšanām par kādu kultūru, jūtīguma uzņemšanas īpatnības, kuras acīmredzamas un pieprasa no mārketinga speciālista izpēti.
Otrs tips sastāda loģisko zināšanu kultūru, kur ir iespējams pētnieku saprast, novērtēt un sistematizēt rakstura iezīmes. …