Kultūru atšķirības un to ietekme uz starpkultūru attiecībām

Kad tiek runāts par kultūru, tās lomu mūsu dzīvē, visbiežāk tiek pieminēta literatūra, tēlotājmāksla, izglītība, uzvedības kultūra. Tomēr grāmatas, teātris, filmas- tā ir neliela, kaut arī nozīmīga kultūras un arī mūsu dzīves daļa.
Pirmām kārtām kultūra ir noteiktai cilvēku grupai raksturīga domāšana, lietu uztvere, darbības un saskarsmes forma. Sociālajā izpratnē kultūra ir vērtības, kas regulē cilvēku savstarpējās attiecības. Kultūra ir tas, kas apvieno sabiedrību. No tā var secināt, ka kultūra ir cilvēkiem svarīgākā substance, kuras ietekme mūsu dzīvēs ir jūtama it visā. Tā izpaužas visdažādākajās formās, arī kā māksla.
Pateicoties tam, ka kultūra tiek iemūžināta dažādās lietās, simbolos, var tikt fiksēta konkrētās tautas vēsturiskā pieredze, lietu uztvere, tās attieksme pret dažādām vērtībām un tās vērtību nodošana tālākajām paaudzēm.
Tā kā jēdziens «kultūra» sevī ietver ļoti daudzslāņainu nozīmi un tā interpretācija un pielietojums variē, turpmāk darbā apskatīšu tos kultūras aspektus, kas ir nozīmīgi starpkultūru attiecību kontekstā. Daudzi no turpmāk minētajiem apgalvojumiem ir attiecināmi uz vispārējām tendencēm un parādībām, bet to pārzināšana palīdz arī apzināt atsevišķu indivīdu un grupu pārdzīvojumus, problēmas un iespējamos risinājumus.
Kultūra izpaužas dažādos līmeņos Tēlaini to varētu salīdzināt ar sīpolu, kur katrai miziņai ir piedēvēta sava kultūras izpausme. Ārējā miziņa ir kultūras redzamākā daļa, tuvāk vidum grūtāk pamanāmās kultūras izpausmes formas.
Pirmā miziņa sevī ietver divus elementus- lietišķos izstrādājumus (apģērbu, ēdienu, ēkas, amatniecības un mākslas izstrādājumus, kā arī valodu) un rituālus un uzvedības normas (žestus, sasveicināšanās veidu, ceremonijas, mūziku, izklaides spēles, dejas u. c.).
Otrajā miziņā slēpjas jau grūtāk saskatāmais līmenis. Tas ietver dažādas sabiedrības institūcijas – valsts pārvaldi, izglītību, likumus un normas, veselības aprūpi, ģimenes dzīves organizāciju u. c.

…